Svētdiena, 18. janvāris
Antons, Antis, Antonijs
weather-icon
+-10° C, vējš 0.85 m/s, D vēja virziens

Mājdzīvniekus moka karstums un kukaiņi

Karstajā laikā grūti mājdzīvniekiem, kurus moka ne tikai saule, bet arī odi un dunduri, kas īpaši savairojušies pēc siltās ziemas.

Karstajā laikā grūti mājdzīvniekiem, kurus moka ne tikai saule, bet arī odi un dunduri, kas īpaši savairojušies pēc siltās ziemas.
Pārtikas un veterinārais dienests aicina dzīvnieku īpašniekus īpaši pievērst uzmanību lopiem, kas atrodas atklātās ganībās un bezvējā, jo ilgstoša uzturēšanās paaugstinātā temperatūrā var beigties ar nāvi.
“Šobrīd govīm lielākoties uzbrūk odi un dunduri, bet mazo mušiņu un knišļu vēl pārāk daudz nav. Ja govju ganāmpulks ir skaitliski liels, tad dzīvniekiem iespējams vieglāk izsargāties no asinssūcēju kukaiņu kodumiem nekā tad, ja ganībās piesieta viena vai divas gotiņas,” uzskata Stradu pagasta “Vīksniņu” māju saimniece Irēna Antiņa, kura vairāk nekā 50 gadus nostrādājusi lopkopībā. Viņa stāsta, ka tad, ja govs tesmenis ir kukaiņu sakosts, pēc ārstnieciskas un iekaisumu mazinošas ziedes viņa dodas uz veterināro aptieku.
Veterinārās aptiekas “Pie Ilzes” vadītāja Ilze Mezīte iesaka dzīvniekus pirms laišanas ganībās apstrādāt ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai.
“Tam domāti ir dažādi aerosoli. Asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož tajās dzīvnieka ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma, piemēram, tesmenī, tāpēc ieteicams iegādāties ziedes, kas ārstē tesmeņa iekaisumus. Pirms līdzekļu iegādāšanās noteikti vajadzētu vispirms konsultēties ar veterinārārstu. Var pielietot arī tautas līdzekļus, piemēram, ziedi no lupstājiem, kam pievienota eļļa vai tauki, noderēs arī driģeņu ziede, zirgiem var izmantot bērza darvu,” iesaka I.Mezīte. Ganību periodā medikamentu klāsts papildināms ar preparātiem tūsku, aseptisku iekaisumu, alerģijas, šoka, kolapsa novēršanai, kā arī pretdrudža, pretiekaisuma un pretsāpju terapijai.
Lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas, itin visiem dzīvniekiem jādod pietiekami daudz vēsa dzeramā ūdens. Govis nevajadzētu ganīt karstajās pēcpusdienās no pulksten 12.00 līdz 16.00. Savukārt knišļu aktīvajā periodā – jūnijā – dzīvniekus ganībās iesaka laist dienas vidū, protams, ja nav pārāk karsts, un naktī līdz saules lēktam.
“Asinssūcēji kukaiņi dzīvniekam rada sāpes un stresu, tādējādi apdraudot viņa veselību, piemēram, vakaros, kā arī mitrās un ēnainās vietās visaktīvākie ir odi. Visai sāpīgs ir arī dunduru kodiens, plēsīgas ir arī dažas mušu sugas. Katram dzīvniekam, atkarībā no organisma individuālajām īpatnībām, uz asinssūcēju kukaiņu kodumiem ir atšķirīga reakcija. Ja kodumu ir daudz, dzīvniekam var iestāties šoks, viņš var ciest no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta vecākā inspektore Ilze Pāpe. Speciāliste iesaka sekot tam, kāda ir dzīvnieku izturēšanās. Ja viņi ir nomākti, noguruši, tiem ir karsta āda, ātrs pulss un elpošana, novērojami krampji un muskuļu trīcēšana, noteikti jāmeklē veterinārā speciālista palīdzība.
“Arī tad, ja cilvēki ievēro, ka mājdzīvnieks augu dienu tiek turēts karstā saulē bez dzeramā ūdens vai arī pret viņiem kā citādi iztura Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem,” atgādina I.Pāpe.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.