Kopš 1.jūnija makšķernieki var ķert zandartus. Šīm zivīm beidzies nārsts un ir milzīga vēlme atjaunot zaudētos spēkus.
Kopš 1.jūnija makšķernieki var ķert zandartus. Šīm zivīm beidzies nārsts un ir milzīga vēlme atjaunot zaudētos spēkus.
Slaidā, zaļganpelēkā zivs garumā mēdz būt lielāka par metru, bet Latvijā lielākais, 2004.gadā Burtnieku ezerā izvilktais zandarts svēra 11,13 kilogramu.
Zandarti parasti mīt dziļos mēreni siltos ūdeņos grunts tuvumā.
Labākais zandartu makšķerēšanas laiks – jūnija sākums pēc nārsta un atvasaras siltās dienas.
Makšķerēšanas piederumiem gan jābūt smalkākiem, nekā ķerot līdakas. Neder stieples pavadiņa.
Ķerot zandartus ar pludiņmakšķeri, parasti uz 5. – 8. numura āķa sprauž līdz 8 centimetrus garu grunduli, karūsu, dzīvu vai nedzīvu ēsmas zivtiņu. Āķi parasti izver cauri ēsmas zivtiņas lūpai. Biežu māņu ķērienu gadījumā āķi ieteicams aizkabināt aiz ēsmas zivtiņas astes. Lieto mazu pludiņu ar svariņu pie pavadiņas, lai ēsma peldētu tuvu gultnei. Zandarts vairās no gaismas, tāpēc ēsma jāpiedāvā dziļumā. Pēc tāliem metieniem auklu uztin ar īsiem pievilcieniem.
Zandartu spiningošanai vajadzīga īpaša tehnika. Ēsmai jābūt garenas zivtiņas formā, tā jāvada dziļi un lēnām. Piemēroti ir tvisteri un 6 – 10 centimetrus gari roteri. Lielākos lieto straumē. Kad vizulis iekritis ūdenī, jāgaida, līdz tas sasniegs gultni. Tad auklu nedaudz pievelk un gaida, līdz māneklis atkal sasniegs gultni un aukla atslābs. Tā turpina, kamēr vizulis pievilkts pie laivas.
Ļoti labus lomus var gūt, kā ēsmu izmantojot nevis dzīvu zivtiņu, bet gan zivs gaļas strēmeli. Ēsmu uzsprauž uz stipra vienžubura āķa. 30 līdz 50 centimetrus augšpus āķa pietiprina svina svariņu, kam jābūt tik smagam, lai ēsma kustētos tuvu gultnei. Pēc iemetiena ēsmu nogremdē uz grunts. Ja zandarts ēsmu tver, nav īpaši jāsteidzas. Jāļauj zivij ēsmu ierīt un tad plūstoši jāpiecērt.
