Valsts vides dienests ir secinājis, ka vislielāko vides piesārņojumu Latvijā rada nesakārtotā kanalizācijas sistēma.
Valsts vides dienests ir secinājis, ka vislielāko vides piesārņojumu Latvijā rada nesakārtotā kanalizācijas sistēma.
Daudzu pilsētu nomalēs un ciemos joprojām nav ieviesta centralizētā kanalizācija, bet darbojas izvedamās sistēmas. Galvenā problēma ir tā, ka šīs izvedamās sistēmas nav pilnīgi hermētiskas un daļa to satura iesūcas gruntī.
Dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš uzsver, ka draudus videi un piesārņojumu, kas nonāk dabā, iespējams novērst, tikai visā Latvijā ieviešot centralizēto kanalizācijas sistēmu.
Piesārņojums nav koncentrēts vienā vietā, bet gan izkliedēts pa visu Latviju, tādēļ notekūdeņu nonākšana vidē un gruntsūdeņos nav acīm redzama, tomēr problēmas var rasties vietās, kurās atrodas plaisainie dolomīti, caur kuriem notekūdeņu filtrācija nav tik pamatīga kā citviet. Tādējādi piesārņojums var nonākt arī dziļākos apakšzemes ūdeņos, no kuriem tiek piegādāts ūdens vairāku pilsētu un pašvaldību apdzīvotajām mājām.
“Gulbenes rajonā šobrīd vairākās vietās notiek pieslēgšanās centralizētam kanalizācijas tīklam, taču tas notiek ļoti lēni un gausi. Arī privātmāju īpašniekiem ir jādomā par kanalizācijas sistēmas sakārtošanu. Viņiem tas ir jārisina pašiem – iespēju robežās ir jāierīko vismaz divas nosēdakas un jāizveido lokālās attīrīšanas iekārtas,” saka Madonas reģionālās vides pārvaldes speciāliste Inese Sedleniece.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis informē, ka projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās” laikā Gulbenē tiek plānots izbūvēt ūdensvadu un kanalizāciju arī uz Ievugravu, uz aizkapu rajonu, pa Litenes ielu, uz Šķieneriem. “Simtprocentīgi visa pilsēta netiks apgūta, taču daļēji cilvēkiem būs iespēja pieslēgties pie ūdensvada un kanalizācijas. Vajadzētu vēl arī mainīt kanalizācijas tīklus, taču pamazām kanalizācijas sistēma tiek sakārtota. Par laimi, mēs esam pilsēta, kurā ir tīrs un atdzelžots ūdens, ir arī attīrīšanas iekārtas. Taču daudz kas ir atkarīgs arī no cilvēka godaprāta – privātīpašumos, kur nav kanalizācijas sistēmas, ir jābūt nosēdakām, jo mēs katrs taču gribam dzīvot tīrā un sakārtotā vidē. Ir mājas pilsētā, kas to ir sakārtojušas, turklāt tas nemaksā lielu naudu, bet ir arī mājas, kas kanalizāciju novada pilsētas novadgrāvjos. Ar šiem cilvēkiem mēs cīnāmies kopā ar Madonas reģionālo vides pārvaldi,” stāsta V.Krauklis.
Ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izbūvē Gulbenē tiks ieguldīta valsts, pašvaldības un arī Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. “Cik lieli līdzekļi tam tiks tērēti, pagaidām nav zināms. Ja viss būs labi, darbi sāksies šāgada beigās un beigsies 2009.gada beigās,” skaidro priekšsēdētāja vietnieks.
