Turpmāk bērnu obligātu ārstēšanu no psihotropo, narkotisko un alkoholisko vielu atkarības vajadzētu sākt no 9, nevis līdzšinējo 11 gadu vecuma. Tāds ierosinājums nesen izteikts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīkotajā diskusijā.
Turpmāk bērnu obligātu ārstēšanu no psihotropo, narkotisko un alkoholisko vielu atkarības vajadzētu sākt no 9, nevis līdzšinējo 11 gadu vecuma. Tāds ierosinājums nesen izteikts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīkotajā diskusijā.
Nolemts arī rosināt Izglītības un zinātnes ministriju uzlikt skolām par pienākumu izstrādāt rīcības plānu apreibinošo vielu lietošanas ierobežošanai (ja skolēns lietojis šādas vielas, ja vecāki bērna ārstēšanai nemeklē ārsta palīdzību un tamlīdzīgi). Tik tālu savā demokrātijā esam nonākuši, jo pirms gadiem 10 nepieļāvām domu, ka jau sākumskolēnam par normu būs kļuvusi uzsmēķēšana katrā starpbrīdī, bet pamatskolēnam – alkohola lietošana…
Daži uzskata, ka jānomainās paaudzēm, lai mainītu dzeršanas paradumus Latvijā, lai gan tajā pašā laikā uzsver, ka tieksme pēc alkohola parādās jau bērnos… Bet ārstniecības iestāžu nodaļās jau sākot trūkt vietas, kur ārstēties alkoholiķiem… Un cik vēl ir tādu, kas dzer un pat nedomā par ārstēšanos…
Pamazām tiek domāts par to, lai ieviestu bargākus sodus arī nelegālā alkohola glabātājiem, tirgotājiem un patērētājiem. Pietiekami bargi sodi ir par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem, taču realitātē likuma īstenošana tikpat kā nenotiek. Narkoloģijas centra veiktā aptauja liecinot: vismaz 75 procenti nepilngadīgo pacientu paši atzīst, ka viņiem neesot problēmu nopirkt grādīgo dziru… Sāk kā nepilngadīgie, turpina kā jaunieši un pieaugušie. Viņus neietekmē ne akcijas, ne reklāmas kampaņas – neviens nevar izskaidrot, kādēļ viņi nemainās.
Jāņi, kas mūsu senčiem bija skaistākie gada svētki, tagad daudziem ir kļuvuši par tukšiem alus dzeršanas svētkiem, par ko, protams, prieks alus ražotājiem, jo pieprasījums pēc alus Jāņos arvien palielinoties. Bet cik ilgi daļa latviešu tautas turpinās nodzerties?
