Gulbenietis Jānis Neilands brīvo laiku labprāt pavada medījot. Par mednieku viņš kļuvis pirms 16 gadiem.
Gulbenietis Jānis Neilands brīvo laiku labprāt pavada medījot. Par mednieku viņš kļuvis pirms 16 gadiem.
Jau mācoties tehnikumā, Jānis gājis medībās par dzinēju, bet pēc tehnikuma beigšanas viņš sāka strādāt praksē bijušajā Ezernieku mežniecībā pie Edgara un Imanta Pušpuriem, kuri viņam iemācījuši dažādas ar medībām saistītas gudrības. Jau tad viņš sācis medīt, bet par īstu mednieku kļuvis, kad atnācis no armijas.
“Šajos gados esmu ieguvis daudz trofeju. Divi stirnāžu ragi ir ieguvuši zelta un sudraba medaļas, taču ir vēl apmēram desmit stirnāžu ragi, kas varētu saņemt medaļas, diemžēl tie pagaidām nav novērtēti. Pagājušajā gadā ieguvu arī skaistus aļņa ragus. Man vienmēr ir veicies aļņu medībās, taču skaistu trofeju iepriekš nav bijis. Pērn ieguvu arī labus meža cūkas ilkņus, tādi ilkņi, kas ir pāri par 20 centimetriem, man šobrīd ir kādi trīs pāri. Esmu nomedījis arī trīs lūšus, divus vilkus un divus staltbriežus. Domāju, ka vienus staltbrieža ragus varētu novērtēt ar bronzas medaļu,” stāsta mednieks. Visas medību trofejas Jānis plāno izvietot savā darbistabā, kur daļa jau radusi savu vietu.
“Medības man lielākoties nozīmē atpūtu, taču arī darbu. Ziemā mēs intensīvi piebarojam meža cūkas, vedam tām graudus, kartupeļus. Arī stirnāžiem piegādājam barību – sienu, cukurbietes, arī sāli, lai dzīvnieki to neiet laizīt uz šosejas,” stāsta mednieks.
Jānim visvairāk patīk gaides medības. “Interesanti ir medīt stirnas, cūkas, arī aļņus, vajag tikai nedaudz mācēt tos piebaurot.” Bieži vien medībās Jānis ņem līdzi arī savu takšu šķirnes suni Ringo. “Suņi palīdz. Pēc viņa balss var nojaust, kur ir zvērs, sevišķi cūku medībās. Bez suņa cūku no biezokņa var arī neizdzīt,” atzīst J.Neilands.
Katru gadu uz Jāņiem mednieks cenšas sagādāt buka šašliku. “Man visvairāk patīk svinēt šos svētkus kopā ar tuviniekiem kaut kur laukos. Jāņos visgaršīgākais ir mammas sietais siers, žāvēta zivs un buka šašliks. To var gatavot dažādos veidos – var likt gan marinādē, gan majonēzē, gan gatavot savā sulā. Jāpieliek klāt dilles, ķiploki, sāls, pipari, medus, un etiķi nemaz nevajag, viss ir gatavots no dabiskām izejvielām un ir ļoti garšīgs,” atzīst Jānis. Viņš atklāj, ka ir gadījies vēl Līgo dienas rītā doties medībās, lai viesiem varētu celt galdā buka šašliku, bet pērn, piemēram, viņam uz Jāņiem buku nemaz nav izdevies nomedīt – vairākkārt aizšāvis garām. “Tagad es arī vairs necenšos dzīvnieku nomedīt par katru cenu. Laikam esmu jau pietiekami daudz nomedījis. Man gribas, lai zvēri dzīvo. Gribas, lai savā medību objektā var redzēt, kā ganās zvēri. Tas ir interesanti. Taču medniekiem ir arī jāregulē dzīvnieku skaits, lai to nesavairojas pārāk daudz un neizplatās dažādas slimības,” ir pārliecināts mednieks.
