Gulbenes slimnīcā kadru daļas vadītāja pienākumus sesto gadu veic Jānis Zvirgzdiņš. Viņš nenoliedz, ka darbs medicīnas darbinieku kolektīvā radot drošības sajūtu, jo jebkurā laikā esot iespējams saņemt medicīnisko palīdzību.
Gulbenes slimnīcā kadru daļas vadītāja pienākumus sesto gadu veic Jānis Zvirgzdiņš. Viņš nenoliedz, ka darbs medicīnas darbinieku kolektīvā radot drošības sajūtu, jo jebkurā laikā esot iespējams saņemt medicīnisko palīdzību.
Tiesa, viņš to gandrīz neizmantojot, jo nepieciešamības gadījumā dodoties pie savas ģimenes ārstes Daces Priedītes. Starp ārstniecības augu uzlējumiem, ārstnieciskām tējām vai aptiekā pērkamiem medikamentiem vienmēr izvēloties ārstes izrakstītās zāles.
“Par savu veselību nekad neesmu pārāk sūdzējies, jo vienmēr sekoju tai līdzi. Arī zāles nelietoju tikai tāpēc, ka ārsts tās izrakstījis. Ir jābūt stiprai pārliecībai, ka ieņemtā tablete man palīdzēs atgūt veselību. Stāvot aptiekā rindā, esmu dzirdējis, ka tante saka:”Es jau dzeru tās zāles, bet labuma nekāda!” Ja ir šāda attieksme, tad labuma arī nebūs nekad,” uzskata Jānis. Arī Līgovakarā viņš cenšoties visā ievērot mēru, jo nepiederot ekstrēmistiem un ar azartiskām nodarbēm neaizraujoties. Prāts vienmēr ņemot virsroku, liekot padomāt par konkrētā mirkļa konkrēto rīcību.
Jānis nenoliedz, ka arī viņam mēdzot sāpēt, piemēram, galva. No savas pieredzes Jānis tādās reizēs iesaka atgulties, baudīt klusumu un vienatni. Protams, darbā tas neesot iespējams.
Jau skolas gados Jānis apzinājies, ka vēlas sevi saistīt ar medicīnu, un pēc vidusskolas iestājies Rīgas 2. medicīnas skolā feldšeru – laborantu nodaļā.
“Man dzīvē vienmēr ir patikušas smalkas lietas. Aizbraucot uz atvērto durvju dienu medicīnas skolā un uzzinot, ka varēšu strādāt ar mikroskopu, dažādām pipetēm, stobriņiem un stikliņiem, sapratu, ka mana izvēle ir bijusi pareiza.”
Šajā profesijā viņš nostrādājis 11 gadus, gūstot labu praktiskā darba pieredzi, strādājot ar dažāda rakstura cilvēkiem. Joprojām par interesantāko laboratorijas darbā Jānis uzskata asins formulu un šūnu pētīšanu ar mikroskopu, jo bijis iespējas atklāt arī dažādas saslimšanas.
“Katram vecumam piemīt sava domāšana. Biju pārliecināts, ka laboratorijā strādāšu līdz sirmam vecumam. Nevarēju iedomāties, ka kādreiz būšu saistīts ar lietvedību, tomēr dzīvē mēdz būt dažādi pavērsieni. Manuprāt, šodien starp ārstiem sievietēm un ārstiem vīriešiem pastāv līdzsvars, lai gan medicīnā ir nepieciešama drosme un izlēmība rīkoties. Tā vairāk piemīt vīriešiem, bet sievietes ir salīdzinoši iejūtīgākas. Nenoliegšu, arī man piemīt drosme pieņemt svarīgus lēmumus,” saka Jānis.
Viņš bilst, ka neesot tipisks latviešu Jānis, kam garšojot alus un patīkot pļavu ziedi.
“Labprātāk izvēlos labu vīnu un grieztos ziedus. Ļoti patīk kallas. Esmu dzimis Līgo pagastā, kurp kopā ar tuviem, mīļiem cilvēkiem došos svinēt Jāņus. Būs gan balts galdauts un siers, gan pīrāgi. Katru gadu saņemu arī Jāņu vainagu, ko ilgi glabāju, tad sadedzinu.”
Visiem, kas dosies līgot, Jānis novēl sajust svētku noskaņu, vasaras ziedu, jāņuzāļu un ozollapu vainagu smaržu, lai katram ir silta, gaiša jāņuguns, lai, raugoties tās liesmās, mēs ticētu paši sev un visam labajam dzīvē!
