Pētījumā Gulbenes rajonā tika aptaujāti 15 līdz 24 gadus veci jaunieši, kas nav ieguvuši pamatizglītību, viņu pedagogi un vecāki.
Pētījumā Gulbenes rajonā tika aptaujāti 15 līdz 24 gadus veci jaunieši, kas nav ieguvuši pamatizglītību, viņu pedagogi un vecāki. Kopumā iegūta informācija par 130 mūsu rajona jauniešiem, kuri pēdējo septiņu gadu laikā nav ieguvuši pamatizglītību apstiprinošu dokumentu.
Pētījuma rezultātus prezentēja jauniešu centrā “Bāze”. Pētījums iekļāvās Eiropas Sociālā fonda projektā “Jaunieši ar nepabeigtu pamatizglītību: situācija un risinājumi Gulbenē”, to realizēja SIA “Baltic Project Consulting” no Rīgas, savukārt Gulbenes pilsētas dome bijusi projekta partneris. Pētījuma realizācija sākās 2006.gada oktobrī. Projekta mērķis bija iegūt un apkopot informāciju par 15 līdz 24 gadus veciem jauniešiem ar nepabeigtu pamatizglītību Gulbenes rajonā, izglītību un nodarbinātību ierobežojošiem faktoriem, kā arī mazināt šo jauniešu sociālo atstumtību, veicinot viņu iekļaušanos izglītības sistēmā un darba tirgū.
“Lai risinātu problēmas, vienmēr ir vajadzīgs pamatojums,” atzīst projekta aktivitāšu koordinatore Gulbenē Ieva Garjāne. “Nevaram prasīt kādam kaut ko mainīt, labot, ja tam nav pamatojuma. Šis pētījums dod reālu, oficiālu, pamatotu ieskatu, kāda ir situācija.” I.Garjāne piebilst, ka vairāki aptaujātie jaunieši jau tagad nolēmuši turpināt iegūt pamatizglītību. “Sākotnēji sadarbība ar Gulbenes pilsētas domi izveidojās citā projektā,” stāsta projekta vadītāja Jana Priedniece. “Tā kā mēs jau bijām kopā strādājuši, mums bija izveidojusies laba sadarbība. Kopā sagatavojām šo projektu un saņēmām Eiropas Sociālā fonda finansējumu. Svarīgākais, ka jauniešu centrs “Bāze” sadarbībā ar Gulbenes pilsētas domi izstrādās atbalsta pakalpojumus, pasākumus tieši šiem jauniešiem. Šī pētījuma rezultātā taps reālas rekomendācijas gan pašvaldībai, gan dažādiem sociālajiem dienestiem un skolām, kādā veidā varētu palīdzēt šiem jauniešiem.” J.Priedniece atklāj, ka daudzas pētījumā konstatētās problēmas, piemēram, tas, ka skolēni nesaprot mācību vielu un tā šķiet neinteresanta, ir jārisina valstiskā līmenī, tādēļ paredzēts projekta bukletus nosūtīt 26 rajona padomēm visā Latvijā, mudinot uz savstarpēju ieinteresētību un sadarbību. Pilsētas domes priekšēdētāja vietnieks Valtis Krauklis uzsver dialoga nepieciešamību starp skolēniem, ģimeni un skolu, kā arī vēlas rosināt skolas organizēt diskusijas par šo tēmu starp skolēniem un pedagogiem. “Domāju, ka šis materiāls jānodod skolām, un arī skolās vajadzētu tādu diskusiju, kāda mums bija šeit – skolēniem kopā ar skolotājiem. Motivēšu skolas par šo jautājumu runāt, jo redzam, ka problēma ir gan jauniešos, gan mācību procesa organizēšanā.”
***
Fakti
Jaunieši ar nepabeigtu pamatizglītību:
74% – zēni,
39% – 18-19 gadus veci,
84% – dzīvoja rajona pagastos, 95% – latvieši,
67% – dzīvo kopā ar vecākiem,
58% – nekur nemācās,
54% – nestrādā,
50% – nekad nav bijuši darba attiecībās,
48% – ienākumi līdz 50 Ls mēnesī.
Šobrīd no viņiem:
85% – apmierināti ar pašreizējo dzīvi,
84% – zina, ko dzīvē gribētu sasniegt,
55% – gribētu turpināt mācības,
22% – neko nav gatavi darīt, lai uzlabotu situāciju.
