Klāt jūlijs, beigušies eksāmeni 12.klašu skolēniem – atbildīgais brīdis, kad katram jāizlemj – kur un vai mācīties tālāk, kādu studiju programmu izvēlēties, kā būt…
Klāt jūlijs, beigušies eksāmeni 12.klašu skolēniem – atbildīgais brīdis, kad katram jāizlemj – kur un vai mācīties tālāk, kādu studiju programmu izvēlēties, kā būt…
Novēl izvirzīt augstus mērķus
Artūrs Ķirps ir Gulbenes ģimnāzijas 12.b klases absolvents, kurš savu nākotni izvēlējies saistīt ar sportu – studēt Latvijas Sporta akadēmijā, lai kļūtu par sporta ārstu – fizioterapeitu, masieri. Puisis atzīst, ka šādas studiju programmas izvēle nav bijusi īpaši grūta: “Dzīvē mani ir saistījušas divas lietas – kultūra un sports. Sākumā biju domājis mācīties Kultūras akadēmijā, bet sapratu, ka nākotnē kultūra nebūs perspektīva. Tāpēc izvēlējos Sporta akadēmiju – lai izzinātu pats sevi, varētu palīdzēt saviem tuvākajiem, un ģimenei.” Artūrs atzīst, ka Latvijā augstskolu saistībā ar sportu ir maz, un uzsver, ka, viņaprāt, izvēlētā fakultāte ir starp perspektīvākajām. Jautājot par to, cik vajadzīga mūsdienās ir augstākā izglītība, puisis smejot saka: “Tagad pat sētniekam vajag augstāko izglītību, lai slaucītu lapas!” Tad nopietni piebilst: “Tas norāda uz cilvēka inteliģenci – to, ka viņš ir radošs, ka domā par nākotni. Jebkuram ir nepieciešama augstākā izglītība.” Ģimnāzijas absolvents uzskata, ka mūsu valstī cilvēkam, lai viņš atrastu darbu, jābūt radošam, jo ne vienmēr to var atrast pēc iegūtās izglītības, zināšanām, savukārt, ja grib labi pelnīt provincē, jāatrod kaut kas pašam savs – jābūt radošam. “Viss atkarīgs no cilvēka mērķtiecības un gribas,” secina Artūrs. Runājot par nākotnes plāniem, puisis kļūst noslēpumains, vien piebilst: “Kad pabeigšu augstskolu, mēģināšu atgūt, pilnveidot un rūpēties par muzeju (Viktora Ķirpa Ates muzejs), kuru ir izveidojis mans vectēvs un mana dzimta.” Vienaudžiem Artūrs novēl: “Izvirziet augstus mērķus un cīnieties par tiem! Varbūt pat pārāk augstus, jo tad vienmēr kaut kas tiks sasniegts. Galvenais – nepadoties pēc kritieniem!”
Grūti izvēlēties
Dainis Semjonovs šogad absolvēja Gulbenes vidusskolas 12.a klasi. Viņš vēlas mācīties tieslietu zinātnes Policijas akadēmijā, taču atzīst, ka, iespējams, izvēle var mainīties par labu Kultūras akadēmijai. Puisis atzīst, ka ir ļoti grūti izvēlēties piemērotu augstskolu, saprast, ko vēlas mācīties, par ko kļūt: “Katru gadu domas mainās. Sākumā bija doma mācīties medicīnu, pēc tam kaut ko saistībā ar mūziku, bet domas mainījās.” Dainis uzskata, ka augstāko izglītību ir vērts iegūt kaut vai sevis pēc: “Pagājušajā vasarā strādāju celtniecībā Rīgā. Priekšnieks aizsūta uz objektu, iedod materiālus – jānoflīzē grīda. Ja tu nezini, neko nevari izpildīt! Vajadzīgs pamats, zināšanas. Ir vajadzīga augstākā izglītība – sev.” Vidusskolas beidzējs domā, ka Latvijā nav viegli atrast darbu, sevišķi juristam, par ko vēlas kļūt Dainis. “Sākumā sevi jāpierāda, jāpierāda, ka esi zinošs, jāmēģina izsisties, un tas nebūs viegli,” viņš saka. Pēc augstākās izglītības iegūšanas Dainis nevēlas atgriezties Gulbenē, lai strādātu, jo uzskata, ka te ir pārāk liela konkurence. Puisis atbalsta cilvēkus, kas dodas strādāt uz ārzemēm. Arī pašam Dainim esot bijusi ideja pēc 12.klases beigšanas gadu strādāt ārzemēs, bet mācīties pēc tam: “Pēc gada atbrauc, tev ir nauda un esi puslīdz nostabilizējies. Arī mācības un darbu ir grūti apvienot, taču, lai izdzīvotu Rīgā, ir tas jādara. Iestājieties tur, kur vēlaties!” Dainis novēl citiem absolventiem. “Vasarā atpūtieties, pastrādājiet, bet, galvenais, lai veicas!”
Galvenais – kļūt par sirdscilvēku
Gulbenes 2.vidusskolas 12.a klases absolvente Ieva Biseniece par saviem nākotnes plāniem atklāj vien to, ka tie ir saistīti ar sportu. “Profesija, ko izvēlos, ir tāda, ka zinu – darīšu to ar prieku. Ja es mācīšos no sirds, gan es, gan apkārtējie cilvēki būs ieguvēji,” viņa saka. Ieva piekrīt, ka daudziem vienaudžiem ir grūti izvēlēties, kur mācīties tālāk: “Viņi nezina, ko dzīvē grib sasniegt. Kad zini skaidri, ko gribi, ir viegli izvēlēties, bet, tā kā mūsdienās ir tik daudz dažādu iespēju… Daudziem jauniešiem ir svarīga nauda, viņi izvēlas prestižas profesijas, kurās arī daudz maksā.” Pie savas tagadējās izvēles Ieva nonākusi atkārtoti, jo ir bijusi joma, kas saistījusi vairāk – horeogrāfija – taču viņa sapratusi, ka to var apgūt arī speciālos kursos, ka vajadzīgs kāds cits dzīves pamats. Absolvente uzskata, ka svarīgi ir nevis iegūt augstāko izglītību, bet būt tiešām labam profesionālim savā jomā. “Nezinu, vai svarīgi ir tas, ka man ir tas papīrs, bet reāli tas nav mans sirdsdarbs,” pārliecināti saka Ieva. Viņa domā, ka izvēlētā joma ir perspektīva, jo jaunajai paaudzei jānomaina vecā. Visticamāk, ka Ieva strādās tepat Latvijā, taču atzīst, ka ārzemēs ir vairāk iespēju apgūt to, ko vēlies, ir jomas, kas tur ir daudz labāk attīstītas nekā šeit. Pēc augstākās izglītības ieguves Ieva vēlas atgriezties mājās, taču strādāt Rīgā. Ieva vēlas pateikt paldies cilvēkiem, kas viņu ir ne tikai atbalstījuši, uzmundrinājuši un iedvesmojuši, bet arī palīdzējuši viņai sasniegt iecerēto – vecākiem, diviem fantastiskiem skolotājiem, Viktoram Skibam un Ilutai Podziņai, kā arī trenerim Ingolfam Lūsim. “Mans mērķis vispirms atrast un piepildīt sevi. Man šķiet, galvenais nav ieiet rāmjos, kuros tevi ieliek, galvenais ir darīt tā, kā jūt tava sirds. Mans lielākais mērķis nākotnē ir kļūt par sirds cilvēku, kļūt atvērtai gan mīlestībai, gan siltām, skaistām jūtām, atrast pozitīvo dzīves formulu, iet ar smaidu, priecāties arī tad, ja ir grūti. Būt sev pašam – tas ir novēlējums katram. Galvenais balsts ir ticība saviem spēkiem. Augstākā izglītība ir tas, ko no manis prasa, man tas jādara, tādēļ es to daru. Svarīgi ir mēģināt iemācīties darīt cilvēkiem labu.
