Rīga, 27.okt., LETA. Apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) domes sēdē pēc vadības ziņojumiem debatēs šodien uzvirmoja asas kaislības, apliecinot viedokļu šķelšanos partijā.
Domnieks Juris Bogdanovičs sēdē pauda viedokli, ka “Latvijā ir krīze, bet vēl smagāka krīze ir pašā TB/LNNK”. Savos ziņojumos gan partijas priekšsēdētājs Roberts Zīle, gan Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats un Rīgas domnieks Einārs Cilinskis, pēc Bogdanoviča teiktā, esot centušies visu notušēt, “runājot riņķī un apkārt un nepasakot neko”.
Gan Bogdanovičs, gan vairāki citi domnieki pauda sašutumu par to, ka TB/LNNK vadība un Saeimas deputāti “klaji norobežojas no tautas neapmierinātības” un nepiemin 5000 cilvēku piketu pie Saeimas nama. Tika pausts viedoklis, ka Zīle ir labs ekonomists, taču ar partijas vadīšanu viņam nav veicies.
Atsevišķu domnieku skatījumā, TB/LNNK esot nodevusi un aizmirsusi gandrīz visus nacionālos ideālos, un arī partijas izstrādātās prioritātes turpmākajiem trim gadiem, par kurām iecerēts balsot partijas kongresā novembra beigās, lieliski izskatoties tikai uz papīra, bet neesot realizējamas dzīvē.
Šajā dokumentā tiek izvirzīti trīs mērķi – palielināt Latvijas ietekmi Eiropas Savienībā (ES) un NATO, palielināt latviešu ietekmi Latvijā un palielināt TB/LNNK ietekmi Latvijas politiskajā dzīvē. Savās prioritātēs “tēvzemieši” deklarē, ka ir atbalstāmi pasākumi, kas ceļ latviešu dzimstību, mazina latviešu un vairo nelatviešu izceļošanu, mazina nelatviešu ieceļošanu un veicina nelatviešu asimilāciju latviešu vidū.
ES, pēc TB/LNNK domām, atbalstāma kā neatkarīga valstu savienība, neatbalstot tās federalizācijas tendences, piemēram, nodokļu harmonizāciju un nosacījumus, kas negatīvi ietekmē jauno dalībvalstu konkurētspēju. Lai palielinātu latviešu ietekmi Latvijā, pēc TB/LNNK domām, jānostiprina valsts valodas politikas uzraudzība un jānosaka stingrāki nosacījumi pilsonības iegūšanai.
TB/LNNK iestājas par politisko partiju lomas un sistēmas nostiprināšanu Latvijā, ar 2011.gadu ieviešot līdztekus biedru un atbalstītāju finansējumu arī valsts finansējumu partijām, proporcionāli vēlētāju dotajai uzticībai. “Tēvzemieši” rosina palielināt minimālo biedru skaitu un drošības naudu partijām, startējot Saeimas vēlēšanās. Partija neatbalsta mažoritāro vēlēšanu ieviešanu pašvaldībās, “lai nepieļautu lokālu interešu dominēšanu pār visas pašvaldības interesēm un priekšnoteikumu radīšanu tā saucamo krievvalodīgo un nepilsoņu interešu aizstāvju pozīciju nostiprināšanu lielajās pilsētās”.
No debatēm domes sēdē bija jaušams, ka partija ir sadalījusies Zīles un Eiropas Parlamenta deputāta Ģirta Valda Kristovska atbalstītājos. Daļa “tēvzemiešu” ir pārliecināti, ka tikai kardināla vadības nomaiņa spēs saglabāt TB/LNNK no pilnīga sairuma un nostiprinās sabiedrībā ticību nacionāli konservatīvām vērtībām.
Pretēji valdē lemtajam, dome ar balsu vairākumu atbalstīja statūtu grozījumus, kas paredz, ka kongress ievēl valdes priekšsēdētāju un valdi, bet priekšsēdētāja biedri tiek izraudzīti no valdes locekļu sastāva. Partijas pašreizējā vadība vēlējās saglabāt līdzšinējo kārtību, kad kongress vienlaikus balso par partijas valdes priekšsēdētāju un viņa biedru, jo tā varot labāk sastrādāties.
Savukārt Kristovskis brīdināja, ka pret “caurkritušajiem” partijas vadība var vērst represijas. Kristovskis pauda viedokli, ka TB/LNNK pašreizējā vadība liek šķēršļus viņa politiskajai darbībai, piemēram, neļauj iepazīties ar partijas biedru sarakstu.
Asus pārmetumus TB/LNNK vadībai izteica arī Geņa Dreimane, kura sūdzējās, ka par iebildumiem partijas vadībai viņai ticis atņemts amats Ķengaraga namu pārvaldē un tagad nākšoties doties darbā uz Īriju.
Savukārt Juris Vidiņš izteica dzēlīgas piezīmes par “”tēvzemieti” ar kriminālu iesauku”, kurš saņem algu trijās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs, kur viņš ir “galvenais pastnieks, galvenais lidotājs un galvenais ostas kapteinis”. Vidiņa vērtējumā, tas arī esot iemesls, kāpēc TB/LNNK reitings pašlaik esot tikai 4,6%. Vidiņš paškritiski atzina, ka TB/LNNK biedri ir “iepuvuši”, un, ja neattīrīsies kongresā, tas novedīs pie nacionālo ideju kraha.
Pretēju viedokli pauda Saeimas deputāts Juris Dobelis, sakot: “Beidziet gaudot kā nopērti labdabīgi dzīvnieciņi!” Pēc Dobeļa domām, partijas reitingu galvenokārt grauj iekšējās savstarpējās ķildas. Par tā dēvēto ceturto atmodu, kuru atsevišķi “tēvzemieši” saskatot piketā pie Saeimas, Dobelis sacīja: “Atļaujiet pasmaidīt,” apgalvojot, ka daļa no tur sanākušajiem bijuši profesionāli piketētāji daudzu gadu garumā. Ārpus Rīgas nekāda histērija nav vērojama, apgalvoja Dobelis.
Vētraino debašu noslēgumā Zīle atzina, ka viņš reizēm neatļaujas “saukt lietas īstajā vārdā”, jo vēlas noturēt kopā partiju. “Jo skarbākus izteikumus mēs veltīsim koalīcijas partijām, jo lielākā izolācijā būsim,” sacīja partijas vadītājs.
Zīle atzina, ka sabiedrībā situācija kļūst ļoti polarizēta. Politiķis īpašu satraukumu pauda par “Saskaņas centra” (SC) nostājas maiņu, kuras politiķi tagad gatavojas braukt stiprināt kontaktus nevis, “kā parasti, uz Maskavu, bet uz ASV”, lai tiktos ar kongresmeņiem. Zīle atzīmēja, ka SC ienākšana valdībā nozīmētu nepatīkamu pagriezienu Latvijas politikā, tāpēc TB/LNNK darīšot visu, lai to nepieļautu.
Partijas vadītājs pauda pārliecību, ka TB/LNNK biedru vidū nav izteiktu ekonomisko grupējumu interešu pārstāvju.
Savukārt runājot par arodbiedrību rosinātajiem Satversmes grozījumiem, Grīnblats uzsvēra, ka “no Saeimas atlaišanas nevajag baidīties, jo ne deputāti, ne partijas nav mūžīgas”. Tomēr politiķis norādīja, ka jebkurā gadījumā būs liels skaits vēlētāju, kas nebūs balsojuši par koalīcijas partijām, tāpēc nebūs izslēgta iespēja, ka jau drīz pēc Saeimas vēlēšanām varētu notikt parakstu vākšana par tās atlaišanu, rezultātā vēlētāji jutīsies vēl bezatbildīgāki par savu balsojumu, jo vienmēr varēs cerēt, ka viņiem tūlīt tiks dota otrā iespēja. Grīnblata vērtējumā, piedāvātās izmaiņas nenāks par labu politiskajai stabilitātei Latvijā.
