Laikraksta “Dzirkstele” 6.novembra numurā teikti labi vārdi par SIA “Gulbenes autobuss” šoferiem.
Laikraksta “Dzirkstele” 6.novembra numurā teikti labi vārdi par SIA “Gulbenes autobuss” šoferiem.
Daudzi cilvēki vienkārši dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, starp viņiem ir šoferi, kuri vērtē sevi par prasmīgiem, zinošiem un tamlīdzīgi. Tomēr pasažieriem nākas sastapties arī ar neiejūtīgu attieksmi. Cik daudz ir vērts šoferis, kurš neredz cilvēkus, dzīvo savos rāmjos?
3.novembrī mainījās gadalaiki. Stipri sniga. Ar sabiedrisko transportu braucu reti. Ja sanāk, tad parasti braucu ar Gulbenes autobusu, kas iebrauc Gulbenē pulksten 17.55. Nākamais transportlīdzeklis, ar kuru es nokļūtu dzīvesvietā, atiet pulksten 18.00. Parasti Smiltenes pagriezienā palūdzu autobusa vadītājam iebraukt Gulbenē laikus vai divas līdz trīs minūtes agrāk. Līdz šim problēmu nebija. Arī 3.novembrī jautāju šoferim, vai būs iespējams iebraukt laikā. Saņēmu pretjautājumu, vai es neredzot, kāds ceļš. Iebraukšot, kā paredzēts, – pulksten 18.00. Lūdzu, lai iebrauc divas minūtes agrāk, jo internetā rakstīts, ka jāiebrauc pulksten 17.55. Kas ir divas minūtes? Katram ir nācies sastapties, ka autobuss aizbrauc piecas līdz desmit minūtes agrāk, it sevišķi mazajās pieturās. 3.novembrī šoferis iebrauca Gulbenē trīs minūtes pēc pulksten 18.00. Es visu saprastu, bet diemžēl šofera leksikā nebija tādu vārdu kā “piedodiet, nesanāca…”. Braucot un vērojot varēja saskatīt arī šofera nevēlēšanos palīdzēt, piemēram, kaut vai dialogs ar iereibušu jauniešu bariņu. Visi zinām, ka par atrašanos sabiedriskā vietā ar atvērtu alkohola pudeli soda. Vai autobuss nav sabiedriska vieta? Tik atklātu alkohola lietošanu nav gadījies redzēt nevienā autobusā. Braucām skaļā kompānijā. Visdīvainākais likās, ka šoferim tā ir ierasta un pašsaprotama aina. Ja ir tādi šoferi, tad viņiem lietderīgāk būtu pārvadāt akmeņus. Tie nerunā.
3.novembra pasažiere
P.S. Ar pasažieres vēstuli laikraksts “Dzirkstele” iepazīstināja SIA “Gulbenes autobuss” vadību.
