Vēl nenāk. Gaišajā jakā viņu var redzēt pa gabalu. Un balto spaini. Kā nāk no krūmiem ārā, tā uzreiz ir redzams. It īpaši spainis. Tik stipri gribas ēst!
Vēl nenāk. Gaišajā jakā viņu var redzēt pa gabalu. Un balto spaini. Kā nāk no krūmiem ārā, tā uzreiz ir redzams. It īpaši spainis. Tik stipri gribas ēst!
Nekas īpašs tai spainī jau nav, bet izsalkums ir tik briesmīgs! Kad nāk, tad salej bļodiņās. Mammai, brālim un man. Būtu labi, ja spaini nestu biežāk. Vēl nenāk. Reizēm arī trīs dienas nenāk. Tad ir pavisam slikti. Tad ar mašīnu atbrauc tas ar pistoli pie sāniem. Izbļaustās, izbļaustās un aizbrauc. Pēc tam varbūt arī nāk biežāk. Tas ar spaini. Varbūt. Bet ja ilgi nenāk? Tad bads dzen mani uz priekšu. Paskrienu, paskrienu pretī. Pa to skaidu ceļu iešana mīksta. Reizēm līdz pat tām dzelzs sliedēm aizskrienu. No tās lielās, dzeltenās mājas nes to spaini. Tās ir zupas paliekas. Es zinu. Visbiežāk ir kāposti. Nedaudz kartupeļu. Maizes druskas. Labi, ja atnes kaut to! Ja ne, tad jādomā kas cits. Jātiek kaimiņu pagalmā. Pa sētas apakšu. Muguru gan vienmēr saskrāpēju. Vienreiz uz akas tur bija pilns katls ar gaļu. To akmeni no vāka nogrūdu viegli. Ar purnu. Aiznesu arī brālim un mammai. Tās tik bija dzīres! Visu dienu ēdām gaļu. Tagad vienmēr jāpārbauda, vai nav atkal. Un viņi tur vēl baro zvirbuļus. Ar maizi baro! Varbūt kas palicis pāri. Vai arī uz citu pagalmu. Kur ir citi suņi, kurus baro. Kādreiz kaut ko var arī atrast. Vai arī jāgaida nakts. Jāaiziet uz to māju, kur ir trušu būri. Pāris reižu esmu tikusi pie mīkstiem trusēniem. Tad atkal atbrauca tas ar pistoli pie sāniem. Bļaustījās, bļaustījās un aizbrauca. Bet trušu saimniece salika drāšu sietus. Vienreiz man izdevās izplēst caurumus tajā drāšu sietā. Visas ķepas saskrāpēju, bet dažus trusēnus tomēr dabūju. Tie bija tik maziņi! Bet izsalkums tik liels! Manai mammai klājas vēl grūtāk. Viņa ir piesieta ķēdē. Vienmēr. Brāli arī reizēm piesien, bet viņš māk norauties. Arī vienmēr. Un skraida, cilvēkus baidīdams. Es tā nedaru. Es ne, jo no tā labāk nepaliek, kad gribas ēst. Tos trusēnus notiesājām divatā ar brāli. Tagad pie būriem dzelžu ir vēl vairāk. Tomēr būs jāmēģina kādu noplēst, kad tik šausmīgi gribas ēst. Vēl nenāk. Visgrūtāk ir tad, kad mazie. Man un mammai. Tad tas ar to spaini nāk biežāk. Mazie paaugas. Un atbrauc tas ar pistoli pie sāniem. Citi viņam līdzi. Mazos aizved pa vienam vien. Tikmēr braukā, kamēr mazo vairs nav. Tā katru pavasari. Kaut biežāk nestu to spaini. Vēl nenāk. Jāgaida. Tik briesmīgi gribas ēst. Paskriešu vēl pretī. Varbūt šodien atnāks. Ar to balto spaini. Tik stipri gribas ēst.
Suņu meitene no pilsētas nomales
