Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā kopš lūšu medību sezonas atklāšanas jau ir nomedīti deviņi lūši. Arī Stāmerienas mednieku kluba medniekam Mārtiņam Berģim pirmo reizi 40 gadus ilgajā mednieka mūžā izdevies nomedīt lūsi.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā kopš lūšu medību sezonas atklāšanas jau ir nomedīti deviņi lūši. Arī Stāmerienas mednieku kluba medniekam Mārtiņam Berģim pirmo reizi 40 gadus ilgajā mednieka mūžā izdevies nomedīt lūsi.
“Katra mednieka sapnis ir tikt pie lūša. Vairākkārt medībās to biju redzējis, taču tas nekad nebija pa šāvienam. Nomedīju 87 centimetrus garu un apmēram 30 kilogramus smagu lūšu māti,” stāsta M.Berģis.
Mednieks uzskata, ka lūšu mūsu puses mežos ir pietiekami daudz. “Man šķiet, ka limitu vajadzēja palielināt. Lūši apēd stirnas, mazos sivēnus, jo viņiem visu laiku vajag svaigu gaļu.”
M.Berģim ir divas aizraušanās – zveja un medības. “Medībās sākām iet ar draugu, pēc tam arī mans brālis piebiedrojās. Iegāju azartā un vairs vaļā netieku. Tagad arī mazdēls ir aizrāvies, taču tam vēl divi gadi jāpaciešas, pagaidām tikai par dzinēju var iet. Arī znots ir mednieks. Parasti visi kopīgi apspriežam šo tēmu,” stāsta mednieks. “Gaides medības, manuprāt, ir daudz interesantākas. Sēdi luktā un novēro dzīvnieku. Dzinēju medības vairāk ir veiksmes spēle, ja dzīvnieku izdzen pretī, vari nošaut, citādi nekā. Citreiz redzēt vari, bet klāt netiec, jāievēro arī drošības tehnika.”
Lielākā M.Berģa trofeja ir bijusi aļņa ragi ar sešiem žuburiem katrā pusē. “Ir arī apmēram 19 centimetrus gari meža kuiļa ilkņi. Buku ragu ir ļoti daudz, labākos parasti uzdāvinu draugiem un paziņām,” stāsta mednieks. Viņš cer, ka vēl kādreiz dzīvē gadīsies nošaut lūsi, gribētos nomedīt arī vilku.
