LETA
Latvijā pagājušajā gadā konstatētas 889 viltotas naudaszīmes, kas ir par 26,5 % vairāk nekā 2021.gadā, teikts Latvijas Bankas publiskotajā “Maksājumu radarā”.
Tostarp pagājušajā gadā Latvijā konstatētas 433 viltotas banknotes, kas ir par 13 % mazāk nekā 2021.gadā, un 456 viltotas monētas, kas ir pieaugums 2,2 reizes.
Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš norāda, ka eirozonas mērogā Latvija naudas viltojumu ziņā ir starp drošākajām valstīm.
Latvijā izplatītākie ir divu eiro monētu viltojumi, veidojot 37 % no kopējā viltojumu skaita, seko 50 eiro banknošu viltojumi, kas veido 29 %, un 20 eiro banknošu viltojumi, kas veido 16 %.
“Vērtējot viltojumu kvalitāti, secināms, ka dominē zemas kvalitātes “izstrādājumi”,” piebilst Antiņš.
Tāpat Antiņš norāda, ka, ņemot vērā atklāto banknošu viltojumu skaita samazinājumu, aptuveni par 2 % ir samazinājušies viltojumu radītie finansiālie zaudējumi – 2022.gadā tie bija 26 800 eiro, bet 2021.gadā – 27 300 eiro. Savukārt 2020.gadā tika konstatēta 931 viltota eiro naudas zīme (706 banknotes un 225 monētas), bet viltojumu radītie finansiālie zaudējumi bija 30 800 eiro.
Eiro zonā kopumā 2022.gadā konstatēti 376 000 viltotu banknošu, bet 2021.gadā – 347 000 viltotu banknošu. Eirozonā kopumā visbiežāk viltotās bija 20 eiro un 50 eiro nominālvērtības banknotes, veidojot apmēram divas trešdaļas no viltoto banknošu skaita.
Pērn konstatētas 13 viltotas eiro banknotes uz vienu miljonu banknošu apgrozībā, kamēr 2020.gadā tika konstatētas 17 viltotas banknotes uz vienu miljonu, 2021.gadā – 12 viltotas banknotes uz vienu miljonu, bet 2014.gadā, kad Latvija pievienojās eiro zonai, – 48 viltotas banknotes uz vienu miljonu banknošu apgrozībā.
“Latvijā jau tradicionāli pret naudas drošību izturamies ļoti atbildīgi, un ir ierasts, ka veikalos kopš eiro ieviešanas laikiem turpina izmantot naudas pārbaudes iekārtas. Vienlaikus pašapmierinātībā ieslīgt nav pamata, īpaši tāpēc, ka naudas viltotāju mērķis visbiežāk ir neaizsargātākie iedzīvotāji – bērni un gados vecāki cilvēki. Ikviens gadījums, kad makā tomēr nonākusi viltota banknote vai monēta, ir reāls finansiāls zaudējums šāda nozieguma upurim,” atzīmē Antiņš.
Viņš arī norāda, lai gan kopumā viltotās naudas apmēri ir nelieli, eirozonā ir sākti priekšdarbi, gatavojoties trešās sērijas eiro banknošu izstrādei. Tas būs vairāku gadu process, kurā aktīvi iesaistīs un uzklausīs eiro zonas dalībvalstu, arī Latvijas, iedzīvotājus.
