Sporta skola uz jubileju pēc nedēļas gaida ciemos bijušos audzēkņus un trenerus.
Sporta skola uz jubileju pēc nedēļas gaida ciemos bijušos audzēkņus un trenerus
Gulbenes bērnu un jaunatnes sporta skola 12.janvārī svinēs savu 50 gadu pastāvēšanas jubileju. Pasākumā tiks godināti arī pērnā gada sporta laureāti.
Atskatīties vēsturē “Dzirkstele” aicināja sporta skolas direktora vietnieci Gerdu Sirmo.
Cik ilgi jūs pati esat saistīta ar sporta skolu?
Pērnā gada augustā palika 10 gadi. Patiesībā pagājušais gads mums bija jubileju gads. Olimpiskais klubs “Buks” svinēja 10 gadu jubileju, 10 gadi augustā būtu palikuši arī, kopš sporta skolā par direktoru strādāja nu jau aizsaulē aizgājušais Egils Čakars, arī es šeit esmu aizvadījusi 10 gadus.
Uz Gulbeni no Kuldīgas atnācu dzīvot pirms 18 gadiem – šeit ieprecējos. Kad bērns paaugās, sāku strādāt Gulbenes vidusskolā, uzreiz arī sāku trenēt orientieristu grupiņu sporta skolā. Tas patiesībā ir arī orientēšanās sākums Gulbenē.
Kad pirms desmit gadiem augustā traģiski gāja bojā Aldis Sproģis, E.Čakars uzņēmās direktora pienākumus, bet es sāku strādāt par vietnieci. Man ir augstākās izglītības diploms ārstnieciskajā vingrošanā, kā arī esmu pedagoģe un masu pasākumu organizatore.
Kā šajos gados ir mainījusies sporta skola?
Pateicoties E.Čakara plašajai sirdij, tā ir ļoti mainījusies. Arī A.Sproģis ir darījis daudz, taču tobrīd bija izkristalizējušies galvenie sporta veidi – basketbols, mazliet slēpošana un mazliet orientēšanās. A.Sproģa laikā šie sporta veidi sāka attīstīties, bet pēc tam ar mūsu iniciatīvu sākās arī volejbola ēra, tagad ir piepulcināta arī vieglatlētika un futbols.
Darbs ir ieguldīts, kā nu esam pratuši, tā to darbu esam centušies godam darīt.
Kuri cilvēki būtu jāpiemin saistībā ar sporta skolu?
Pirmie trīs sporta skolas treneri bija Paulis Baltgailis, Aleksandrs Pētersons un Rūdolfs Lietuvietis, kas bija arī pirmais direktors. Sporta veidi palaikam ir mainījušies, ir parādījušies un pazuduši. Tie ir bijuši distanču slēpošana, basketbols, volejbols, biatlons, šaušana, vieglatlētika, brīvā cīņa.
Basketbolā jāpiemin treneris P.Baltgailis, kas sākotnēji bija meiteņu basketbola treneris, pēc tam basketbola attīstība sākās ar J.Baškeru. Redzamākais treneris bija arī A.Sproģis. Lielu ieguldījumu devuši arī Pēteris Višņevičs un Agris Galvanovskis, arī Vija Kalniņa. Savulaik par meiteņu basketbola treneri ir strādājis arī Jānis Sprudzāns, vēlāk viņš sācis trenēt puišus. Jāpiemin arī Raitis Timma, Aigars Mellis, Dzintra Medvedeva, Artis Stankēvičs, Juris Arums, Artūrs Brūniņš un Gvido Lauks.
Pirmais treneris vieglatlētikā bija A.Pētersons. Šajā lauciņā ilgstoši un ar lieliem nopelniem ir darbojies Osvalds Rutkasts, arī Aija Lāža. Vēlākos gados darbojies Juris Kļaviņš, Intars Žīgurs. Par treneriem ir strādājuši arī Aigars Lasis, Jānis Mileika, Jānis Miesnieks, Arnis Šķēls. Sākumā arī R.Lietuvietis trenējis vieglatlētus.
Šaušanā strādāja treneris Andris Jaunbērziņš, Rasma Stāmere, kas arī pati ir bijusi laba sportiste, Ilgvars Griška, Mundis Žvīriņš, Valentīns Bricis, Tamāra Zeiberga, Dzintra Gailāne.
Volejbolā ar labiem rezultātiem ir strādājis Valdis Skudra. Pēc tam volejbola attīstībā bija pārtraukums, tad darbu sāka Vilnis Reinsons, kas nostrādāja ilgus gadus. Tad atkal bija pārtraukums, bet pēdējā laikā volejbola attīstība atkal ir gājusi uz priekšu. Te jāpiemin Līvijas Grīnbergas, Solvitas Vīcupas, Ilonas Grāvlejas nopelni. Īsu brīdi par volejbola treneri ir strādājusi arī Ļiļa Medne, Inita Medne, Mārtiņš Seimanis, Gunārs Cāns.
Arī biatlona attīstība bijusi ar lēcieniem. Par biatlona treneriem ir strādājuši Dzintars Andževs, Aloizs Gabrāns, Mārtiņš Biezais, pēc pārtraukuma atsākoties biatlona attīstībai – M.Čakars.
Brīvajā cīņā savulaik trenējis Tālivaldis Putniņš, parādās, ka sporta skolā apgūta arī dambrete Jāna Ļoļāna vadībā un aerobika Zandas Puķītes vadībā.
Vai bērniem ir interese par sportu?
Tā ir ļoti viļņveidīga, piemēram, basketbols vairāk tika pamanīts ar “Buku” darbību. Tajā gadā, kad “Buki” sāka darboties, radās sajūta, ka katrs Gulbenes puika gribēja spēlēt basketbolu, pagāja gads, un lielai daļai interese noplaka. Sāka attīstīties volejbols, atkal bija ļoti liela interese, jo tas bija kaut kas jauns. Kad es sāku trenēt orientēšanās sportā, visiem gribējās zināt, kas tas ir par sporta veidu, bet vēlāk daļa atkrita. Kad īsu brīdi pastāvēja aerobikas grupa, katra sevi cienoša meitene nāca uz aerobiku.
Kurus varētu nodēvēt par populārākajiem sporta veidiem?
Es negribētu teikt, ka kāds sporta veids ir bijis populārāks. Vienkārši basketbols ir bijis tas, kas visiem šiem 50 gadiem vijies cauri. Tas ir J.Baškera, A.Sproģa un Vijas Kalniņas nopelns. Ilggadējs sporta veids ir arī distanču slēpošana, ar kuru saistās Jāņa Anča vārds. Citi sporta veidi ir bijuši ar pārtraukumiem vai arī tikai īsu brīdi.
Piemēram, futbolam pagaidām kā sporta skolas izglītības programmai vispār vēl nav bijusi iespēja sevi pierādīt un parādīt. Ja ir treneris ar lielo burtu, tad šis sporta veids attīstās, ja pazūd treneris, pazūd arī sporta veids.
Vai sporta skolai ir kādas jaunas ieceres?
Šobrīd mēs varam pilnveidot tās programmas, kas jau mums ir. Domāju, ka kaut ko jaunu mūsu rajonam šobrīd nemaz nevajag. Manuprāt, seši sporta veidi jau ir daudz.
Mums ir problēmas ar treneriem, piemēram, distanču slēpošanā. Dace Anča un Līga Berkolde dara, ko var, taču viņām ir grūti šo sporta veidu attīstīt. Ja ir treneru kopums, uzreiz ir redzami arī padarītā darba augļi.
Ko esat iecerējuši jubilejas pasākumā?
Pasākumā atskatīsimies vēsturē, godināsim arī sporta laureātus. Tas ir nepieciešams. Tas izsauc interesi, emocijas. Ir vajadzīgs atskats uz aizvadīto gadu. Sportistiem tā ir arī sava veida atzinība un simbolisks paldies par padarīto darbu.
Vai uz jubileju gaidāt daudz viesu?
Domāju, ka viesu būs ļoti daudz. Esam aicinājuši kādreizējos trenerus, darbiniekus. No audzēkņu puses lielāko interesi, domāju, izrādīs pēdējo piecu gadu absolventi, jo tieši pēdējos piecos gados audzēkņi saņem skolas beigšanas apliecības, tādēļ viņi arī tiešām jūtas piederīgi šai skolai. Taču droši vien ieradīsies arī citi audzēkņi.
Vai, jūsuprāt, Gulbenē sports ir pietiekami lielā cieņā?
Man kā ar sportu saistītam cilvēkam gribētos, lai tas tomēr būtu lielākā cieņā.
***
Uzziņai
Sporta skolas direktori:
Rūdolfs Lietuvietis,
Imants Židovs,
Arnolds Šmits,
Meikulis Lūrops,
Jānis Kantoris,
Jānis Ančs,
Mārtiņš Seimanis,
Raisa Klementjeva,
Jānis Roms,
Ēriks Bukovskis,
Andrejs Andževs,
Dzintars Andževs,
Aldis Sproģis,
Egils Čakars,
Normunds Aizpurs.
Sporta skola īsteno sešas profesionālās ievirzes programmas – basketbolu, vieglatlētiku, volejbolu, orientēšanos, futbolu un distanču slēpošanu. Tiek īstenota arī interešu izglītība. Interešu izglītībā strādā 20 treneri, bet profesionālās ievirzes programmās –
27 treneri.
***
Aicina uz jubilejas pasākumu
12.janvārī pulksten 18.00 Gulbenes rajona BJSS, Skolas ielā 10a, Gulbenē, notiks Gulbenes rajona bērnu un jaunatnes sporta skolas 50 gadu jubilejas un “Sporta laureāta 2007” pasākums.
Pasākuma programma
1.daļa (aicināti piedalīties visi):
atskats uz sporta skolas 50 darba gadiem, “Sporta laureāts 2007”.
Pasākumu vadīs Raimonds Bergmanis. Viesi: Margarita Vilcāne, Gunārs Jākabsons, grupas “Tranzīts”, “Senči”.
Pārtraukumā – salūts.
2.daļa (aicināti piedalīties lūgtie viesi, sporta skolas bijušie audzēkņi un absolventi, dalības maksa – 3 Ls. Iepriekšēja pieteikšanās līdz 9.janvārim). Reģistrācija 12.janvārī līdz pulksten 22.00. Tālrunis 64473455.
Spēlēs grupa “Senči”, būs diskotēka, zviedru galds.
