Daudzi, arī es, janvāra pirmajās dienās saslimuši ar kaut gripai līdzīgu. Simptomi visiem vieni un tie paši: vairākas dienas ķermeņa temperatūra vairāk nekā 38 grādu, nekādas zāles to nemazina, moka klepus, sāpes kaulos. Tā turpinās vairākas dienas. Mediķi saka, ka Gulbenes rajonā lielais slimošanas bums sācies tieši jaunā gada pirmajās dienās, jo cilvēki piedalījušies jaungada svinību masu pasākumos, migrējuši, tāpēc bijis vairāk iespēju izplatīties infekcijai. Un tomēr: kas tas ir? Vīruss? Gripa?
Mediķi skaidro, ka gan gripa, gan saaukstēšanās ir vīrusu infekcijas. Gripai raksturīgs pēkšņs slimības sākums. Tā ir smagāka par saaukstēšanos un to pavada drudzis jeb drebuļi, klepus un sāpe kaulos. Bija! Raksturīgi, ka gripas slimniekam nogurums un nespēks var ilgt līdz divām un pat trim nedēļām. Savukārt saaukstēšanās gadījumā slimības simptomi rodas pakāpeniski. Nespēks pēc akūtā slimības perioda ilgi neturpinās.
Sabiedrības veselības aģentūrā noskaidroju, ka gripas monitoringa ietvaros gūtie dati liecina, ka tuvāko nedēļu laikā Latvijā varētu pieaugt saslimstība ar gripu. Savukārt aģentūras Gulbenes filiālē informē, ka monitorings pagaidām nav uzrādījis saslimstību ar gripu šajā reģionā, kurā ietilpst Gulbenes, Alūksnes, Balvu un Madonas rajons. Taču palielinājusies ir saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām. Tā kā pacientiem nav veiktas specifiskas laboratoriskas analīzes, lai konstatētu ir tā vai nav gripa, viennozīmīgas skaidrības nav. Ģimenes ārsti saka – pašlaik, visticamāk, Gulbenes rajonā plosās vēl tikai vīruss, gripas vēl nav. Esot dažas atšķirīgas pazīmes, kas liecina, ka šī nav gripa. Piemēram, pacientiem raksturīgas iesnas. Tā ir vīrusa saslimšanas, nevis gripas pazīme.
Un tomēr arī augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimības, kas nav gripa, ir tikpat lipīgas. Tās visstraujāk izplatās organizētos kolektīvos – skolās, bērnu dārzos, darba kolektīvos. Tāpēc svarīga ir profilakse – telpu vēdināšanu, personīgās higiēnas ievērošanu. Saslimušajiem vajadzētu palikt mājās un neapmeklēt darbu, skolu vai publiskus pasākumus. Slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, uzņemt daudz šķidruma, izvairīties no alkohola un tabakas lietošanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai. Gadījumā, ja ir aizdomas par saslimšanu, vērsieties pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta.
Kaut pagaidām varbūt arī gripas Gulbene rajonā nav, tā būs. Gripas epidēmijas laikā katru gadu saslimst 20 līdz 50 procentu iedzīvotāju. Gripa ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta slimība ar īsu inkubācijas periodu (vidēji 2 dienas), ko izraisa A, B un retāk C gripas vīrusi un parasti izplatās rudens un ziemas mēnešos. Vēl nesen gripas ārstēšanas iespējas bija visai ierobežotas. Vairums slimnieku lietoja bez receptes nopērkamas zāles, piemēram, paracetamolu, kas mazināja gripas simptomus, taču šādas vielas neiedarbojas uz pašu vīrusu. Jālieto daudz šķidruma, C vitamīns, sīpoli, ķiploki – tie ir parastie ieteikumi. Var lietot arī remantadīnu, kas ir pretvīrusa līdzeklis. Radīts arī jauns preparāts – oseltamivirs -, kas lietojams gan profilaktiski, gan saslimšanas laikā.
Tas ir efektīvs A un B gripas ārstēšanai. Pētījumi liecina, ka pretgripas vakcīnas efektivitāte ir no 30 līdz 90 procentiem. Ja pēc vakcīnas izstrādes un saražošanas attīstās neparedzēts vīrusa celms, potētie cilvēki no tā nav pasargāti. Pēc potēšanas pret konkrēto gripas veidu imunitāte attīstās divu nedēļu laikā.
