Gunita Zemniece: pirms 13 gadiem darbu sākām ar diviem galdiņiem.
Gunita Zemniece: pirms 13 gadiem darbu sākām ar diviem galdiņiem
Frizierim ir jāmāk izprast cilvēka vēlmes un jāmāk padarīt viņu skaistāku. Tas nav tik viegli, taču labam sava amata meistaram nekas nav par grūtu, jo viņš savu darbu dara no sirds un zina, kā rīkoties katrā situācijā.
Taču tāpat kā jebkuram citas profesijas pārstāvim, arī frizierim ir jāpilnveidojas, jāattīstās, lai spētu saviem klientiem piedāvāt jaunākās modes tendences. Par attīstību un augšupeju nepārtraukti domā arī frizētava – salons “Harmonija” un tās īpašniece Gunita Zemniece.
Jūs turpmāk gulbeniešus frizēsiet divās frizētavās…
Jā, jau otrdien darbu sāks otra mūsu frizētava Ābeļu ielā. Sākumā nemaz nebijām domājuši par to, taču mums tika piedāvāts izīrēt telpas un nolēmām – kāpēc gan ne? Tur ir pats centrs un vieta pati par sevi ir jauka – tur būs jauks, mazs un stilīgs saloniņš. Līdz ar otras frizētavas atvēršanu būs vēl arī citas izmaiņas. Pirmkārt, jau mainīsies arī mūsu nosaukums. Frizētava Ābeļu ielā sauksies “Tiina Lux” un Rīgas ielā – “Tiina Vip”. Ābeļu ielas salonā tiks piedāvāti klasiskie friziera pakalpojumi, un tur strādās mūsu labākās meistares, savukārt Rīgas ielas frizētavā klientiem piedāvāsim dārgākos un darbietilpīgākos pakalpojumus, piemēram, matu pieaudzēšanu, matu ķīmisko taisnošanu, nagu pieaudzēšanu, pedikīru. Šeit tiks izveidota arī mācību studija. Jau nākamnedēļ praksē šeit sāks mācīties trīs Gulbenes meitenes, kas šobrīd mācās Preiļu arodvidusskolā. Es priecājos, ka meitenes strādās pie mums, jo atrast jaunus frizierus ir problemātiski, visi jaunieši aiziet mācīties uz Rīgu un atpakaļ vairs neatgriežas. Domājam arī par dažādu semināru organizēšanu. Plānojam papildināt arī matu kosmētisko līdzekļu klāstu, piedāvāsim arī profesionālos matu fēnus un matu sukas. Šeit cilvēki varēs nopirkt to, ko nevar nopirkt lielveikalos, frizieres viņiem arī sniegs konsultācijas.
Kāpēc nolēmāt, ka ir nepieciešama nosaukuma maiņa?
Mums gribējās kaut ko jauku, skanīgu un īsu. Mums nelikās svarīgi saglabāt veco nosaukumu. Ja maināmies mēs, lai mainās arī nosaukums. Turklāt savulaik jau mums bija arī vēl cits nosaukums – “Medūza”.
Kā savulaik nonācāt pie secinājuma, ka nepieciešama sava frizētava?
Sākām strādāt 1994.gadā. Tas bija laiks, kad juka padomju sistēma un arī es paliku bez darba. Tā pamazām ar diviem galdiņiem kopā ar Ingu Cimdiņu un Daigu Ņikitinu sākām šo biznesu, bet šo 13 gadu laikā kolektīvs ir izaudzis. Bez manām meistarītēm tā visa, kas ir šobrīd, nebūtu. Komanda mums ir ļoti laba, esmu pārliecinājusies par savām meitenēm gadu gaitā un neparko negribētu nevienu zaudēt.
Vai nebaidāties no konkurences?
Protams, nedaudz bail ir uzņemties kaut ko jaunu, jo daudzi frizieri strādā mājās par ļoti lētu naudu. Taču, manuprāt, salons jau pats par sevi nozīmē, ka varam piedāvāt kvalitatīvu kosmētiku, kvalitatīvu friziera darbu. Meistares regulāri apmeklē dažādus kursus, visu laiku seko līdzi jaunākajām tehnoloģijām, matu modei, griezumiem. Ir jācenšas strādāt progresīvi, to var izdarīt tieši komanda, nevis viens pats frizieris, strādājot kādā nostūrī. Mūsu spēks ir komandas darbā.
“Man ir prieks, ka piepildās sievietes sapnis un viņa no frizētavas aiziet laimīga.”
Bez konkurences mūsdienās, protams, neiztikt, taču tieši tādēļ nedrīkst stāvēt uz vietas, nepārtraukti jādomā par attīstību. Nenoliegšu, gadu gaitā ir bijuši arī kritiski periodi, kad visu ir gribējies mest pie malas. Pagājušajā rudenī, piemēram, pat biju nopirkusi biļeti uz Angliju, domāju – visi brauc uz Īriju un Angliju laimes meklējumos, kāpēc gan man te ir jācīnās, taču tas viss tika pārdzīvots. Aprunājos ar meitenēm, viņas mani nomierināja. Arī bezcerīgās situācijās ir jāmāk izdzīvot un turpināt darbs. Es ceru, ka kādreiz arī Latvijā frizieris varēs pelnīt tāpat kā citviet Eiropā, taču tas droši vien tik ātri nav gaidāms.
Kam, jūsuprāt, ir vieglāk izsisties biznesa pasaulē – sievietei vai vīrietim?
Domāju, ka vīriešiem ir vieglāk, taču nevar jau ielīst arī viņu ādā, iespējams, arī viņiem ir grūti. Sievietēm varbūt traucē emocijas, taču, no otras puses, mēs varam izraudāties, ko vīrietis nedarīs.
Es neesmu izteikta karjeras vai biznesa sieviete. Skaistumkopšana vispār vairāk ir sirds darbs, tajā diezgan maz kas ir no biznesa, vienkārši esmu spiesta saskarties ar birokrātiju. Ja es būtu karjeriste, nevarētu pilnvērtīgi darīt savu darbu, nevarētu dot klientam to, ko viņš vēlas. Mans pamatdarbs joprojām ir un paliek frizieres darbs, un mans lielākais prieks ir klientu pateiktais paldies, kā arī tas, ka frizētava ir pilna ar smaidīgiem un apmierinātiem klientiem. Tad pārņem laba sajūta.
Laikam jau jums nekad netrūkst darba?
Ir arī klusāki brīži, arī šobrīd, kad visi svētki un lieli pasākumi ir garām. Gulbenē ir tāda problēma, ka ir ļoti maz pasākumu. Cilvēkiem ir maz iespēju kaut kur aiziet atpūsties, tāpēc arī frizūras aktuālākas kļūst uz svētkiem. Protams, mūsu darbu ietekmē arī inflācija. Cilvēki rēķina katru santīmu, katru latu. Tagad viņi sākumā nopirks pārtiku ģimenei un tikai tad domās par frizētavas apmeklējumu. Taču nevar teikt, ka gulbenieši tiešām pucējas tikai uz lieliem svētkiem, arī ikdienā viņi vēlas izskatīties labi. Gulbenes sievietes ir pietiekami modernas un stilīgas, seko līdzi aktualitātēm. Arī vīrieši vēlas labi izskatīties.
Kādi friziera darbi jums pašai vislabāk patīk?
Man ļoti patīk griezt matus. Esmu to daudz mācījusies pie labiem meistariem. Pēdējā laikā diezgan daudz strādāju arī ar matu pieaudzēšanu, knibināšanās ir diezgan liela, taču man tas patīk. Man ir prieks, ka piepildās sievietes sapnis un viņa no frizētavas aiziet laimīga. Laikam jau frizētavas sūtība ir piepildīt klientu sapņus, padarīt viņus skaistākus un laimīgākus.
Vai atliek arī kāds brīdis atpūtai?
Cenšos atlicināt. Tāliem ceļojumiem man nepietiek naudas, jo tā ir jāiegulda biznesa attīstībā un remontos, taču ar bērniem palaikam dodamies uz Rīgu un kaut kur atpūšamies. Labprāt aizbraucu arī uz Valmieras sporta centru paslidot, apmeklēju baseinu, man tas ļoti patīk. Esmu iemācījusies arī sevi palutināt, kādus 10 gadus tam laika neatlika it nemaz. Cenšos aiziet uz kosmētisko kabinetu, uz solāriju, uztaisu manikīru, pedikīru. Ja kaut ko no tā neesmu izdarījusi, jūtos savādi, jo sievišķīgās vājības jau ir kļuvušas par neatņemamu manas dzīves sastāvdaļu. Pēc šīm procedūrām atkal jūtos labi un varu atkal nodoties darbam.
***
Uzziņai
– Frizētava darbu sāk 1994.gadā Gulbenes viesnīcas ēkā, pēc kāda laika – arī ēkā, kur šobrīd atrodas reklāmas darbnīca “Kopa”.
– Ritot laikam, frizētavai rodas nosaukums “Medūza”.
– Apmēram 2000.gadā, frizētavai pārceļoties uz Rīgas ielu, tiek mainīts nosaukums – “Harmonija”. Frizētavā strādā astoņas deviņas meistares. Paplašinot darbību, abās frizētavās kopā strādās apmēram 13 meistares, kā arī mācekļi.
