Velga Voite: pēc darba, aizejot mājās, mūzikai atvēlu noskaņu radošu lomu, mūzika ir visa mana dzīve Gulbenes mūzikas skolas pedagoģe Velga Voite ir jauktā kora “Harmonija” vadošais soprāns un kormeistare.
Velga Voite: pēc darba, aizejot mājās, mūzikai atvēlu noskaņu radošu lomu, mūzika ir visa mana dzīve
Gulbenes mūzikas skolas pedagoģe Velga Voite ir jauktā kora “Harmonija” vadošais soprāns un kormeistare. Kolektīvā viņa dzied kopš tā dibināšanas. Šobrīd viņa kopā ar pārējiem dziedātājiem cītīgi gatavojas lielajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks šovasar.
“Mammai neesmu jautājusi, vai piedzimu ar dziesmu uz lūpām, bet, cik vien sevi atceros, tik dziedu. Dziedāšana manai sirdij ir vistuvākā, lai gan augstskolas diplomā ierakstīts, ka esmu mūzikas pedagoģe ar specializāciju instrumenta spēlē – palīdzu bērniem apgūt akordeonu, papildus ir apgūta arī flautas spēle, esmu pasniegusi klavierspēles stundas. Mācu arī bērniem dziedāt. Konkrēti nosaukt nevaru, bet bērnībā galvenokārt dziedāju latviešu tautas dziesmas un tajā laikā aktuālas estrādes melodijas, piemēram, Raimonda Paula dziesmu “Baltā saule” un daudzas citas. Pat vārdus šīm dziesmām vēl zinu no galvas. Tolaik tas bija aktuāli, ka cilvēki zināja populārāko dziesmu vārdus,” saka Velga.
Dzied bez pārtraukuma
Velga bilst, ka viņas vecāki un vecvecāki nebijuši apveltīti ar izcili labām balsīm, bet arī viņiem ļoti paticis dziedāt. Skaista un laba balss bijusi tēva māsai. Ja Velga vēlreiz dzīvē varētu sākt visu no gala, viņa noteikti studijas saistītu tieši ar vokālo mākslu.
Velga cītīgi dziedājusi arī Gulbenes vidusskolas jauktajā korī, ko tolaik vadījis skolotājs Paulis Galejs, kā arī dažādos vokālajos ansambļos. “Manā dzīvē nav bijis tāda perioda, kad es nebūtu iesaistījusies kādā kolektīvā. Dziedāts ir bez pārtraukuma. Arī pēc vidusskolas beigšanas, ilgi nedomājot, iesniedzu dokumentus Mūzikas akadēmijā,” viņa saka.
Neliek sevi pierunāt
Kad Gulbenē tika atjaunots jauktais koris un apzināti cilvēki, kuri var tajā dziedāt, Velga nelikusi sevi pierunāt. Tolaik jau būdama mūzikas skolas pedagoģe, viņa kopā ar citām skolotājām uzskatījusi, ka būt kora sastāvā ir pienākums un pat nerakstīts likums. Tagad tas kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, ja nebūtu šo mēģinājumu, šķistu – dzīvei kaut kā pietrūkst.
“Mūs piesaistīja arī fakts, ka kora diriģēšanu uzņēmās Uldis Kokars – jauns, izskatīgs, ārkārtīgi enerģisks, daudzsološs un neatlaidīgs diriģents. Sākotnējā kolektīva veidošanas pamatdoma, manuprāt, bija, ka korī dziedās tikai pedagogi, bet tā nenotika. Korī tika uzņemti dažādu profesiju cilvēki, ņemot vērā vienu galveno noteikumu – prasmi dziedāt. Ļoti daudzi kora dalībnieki uz mēģinājumiem brauca no rajona pagastiem,” atceras Velga. Piemērojoties diriģentam, ilgu laiku kora mēģinājumi notikuši sestdienās. Neviens dziedātājs tolaik neiebildis, ka nākas ziedot savu brīvo laiku. Velga šaubās, vai šodien arī tā būtu. To viņa skaidro ar cilvēku dažkārt pārlieko noslogotību darbā un nogurumu, nevis ar apzinīguma trūkumu.
Piedalās festivālos un ceļo
Laikā, kad kori vadījusi A.Veikšāne, kolektīvs ārkārtīgi daudz ceļojis, piedaloties dažādos konkursos un festivālos, tādējādi savu vārdu aiznesot tālu ne tikai aiz rajona, bet arī aiz Latvijas robežām. Mājupceļš vienmēr bijis apveltīts ar laureāta titulu, uzvarētāja lauriem, jauniem draugiem un patiesu gandarījumu par sniegumu. Godpilnas uzvaras gūtas arī vietējos dziesmu karos un koru skatēs.
Arī šobrīd koris “Harmonija” apgūst Dziesmu svētku repertuāru, lai jau aprīlī piedalītos koru skatē, pierādot, ka kolektīvam ir vieta būt starp labākajiem uz lielās Dziesmu svētku estrādes. Velga atzīst, ka arī šoreiz repertuārs nav viegls un vairāk par visu vēlas, lai tā sarežģītības pakāpes dēļ dziedātājiem nezustu svētku sajūta.
“Korim ir izveidojušās arī jaukas tradīcijas, piemēram, mēs kopīgi svinam Ziemassvētkus. Katru gadu šajā laikā koncertējam arī baznīcās. Mums ir jauka draudzība ar Balvu kultūras un atpūtas centra jaukto kori, kopīgi esam piedalījušies vairākos koncertos. Visiem atmiņā palicis pasākums “Iedvesmas lauks”, kas pagājušajā vasarā notika Secē,” stāsta Velga.
Diriģentes “labā” roka
Ceturto gadu Velga ir arī kora “Harmonija” diriģentes Māras Mezītes palīdze – kormeistare jeb labā roka. Tas ievērojami atvieglo jauna repertuāra apguvi, kolektīvu iespējams sadalīt pa balsīm. Šobrīd, tuvojoties Dziesmu svētkiem, tas ir īpaši būtiski. “Viens korī vienmēr ir galvenais – tas ir diriģents, kuru dziedātāji respektē, bet arī es neesmu izjutusi, ka koristi manās norādēs neklausītos vai atteiktos tās izpildīt.”
Velga pozitīvi vērtē noteikumu, ka kori atbilstoši savām spējām tiek sadalīti dažādos līmeņos, tāpēc nelielam pagasta vai mazpilsētas korim tikai tā skaitliskā sastāva dēļ nevajag mocīties ar pārāk sarežģīta repertuāra apguvi. Arī “Harmonija” neapgūst pašus sarežģītākos skaņdarbus.
“Ideāli ir tad, ja dziedātājiem arī pašiem patīk dziesmas, kuras viņi izpilda.”
“Lielajiem koriem ir citas iespējas, mums jāiztiek ar tiem dziedātājiem, kuri ir. Bieži vien cilvēks domā, ka var kaut ko nodziedāt, atnāk uz vienu mēģinājumu un saprot, ka kordziedāšana tomēr nav domāta viņam. Ir arī tādi dziedātāji, kas nav mācījušies notis, bet ilgstošā dziedāšana korī jau padarījusi viņus par profesionāļiem,” uzskata Velga. Viņa ir pārliecināta, ka dziedāt var iemācīt ikvienu, pat tādu, kurš nav apveltīts ar muzikālo dzirdi. Par to viņa pārliecinājusies, strādājot ar bērniem.
Nav vietas vienaldzībai
Velgai īpaši tuvas ir komponista Imanta Kalniņa melodijas, bet par fascinējošāko Dziesmu svētku dziesmu viņa uzskata komponista Mārtiņa Brauna dziesmu “Saule, pērkons, Daugava”. “Manuprāt, komponists ir trāpījis desmitniekā, precīzi izprazdams un izjuzdams kora un katra dziedātāja kopīgās vibrācijas. Stāvot uz lielās estrādes kopā ar tūkstošiem dziedātāju, sajūta ir fantastiska. Salīdzinoši koru snieguma līmenis ir audzis. Ideāli ir tad, ja dziedātājiem arī pašiem patīk dziesmas, kuras viņi izpilda,” prāto Velga. Viņa atzinīgi vērtē tos, kuri cīnās par koru pastāvēšanu, jo viegli ir visu likvidēt, bet ne tik viegli atjaunot.
“Jo ilgāk kolektīvs pastāv, jo cilvēki vairāk sadziedas. Tas, ka esi labs dziedātājs, tāpēc mēģinājumi nav vajadzīgi, nenozīmē, ka attieksme var būt tāda. Balsīm ir jāskan vienā – kopējā – ansamblī, bet dziedājumam jābūt izlīdzinātam, tāpēc visiem kora dalībniekiem novēlu pacietību un izturību, ejot pretim Dziesmu svētkiem! Lai kolektīvu papildina jauni dziedātāji, lai visiem skanīgas balsis!”
***
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Velga Voite.
Dzimusi: 1962.gada 13.martā.
Izglītība: Gulbenes vidusskola, Mūzikas akadēmija.
Darbs: Gulbenes mūzikas skola, Gulbenes 2.vidusskola, Krišjāņa Valdemāra pamatskola.
Ģimene: precējusies, vīrs Intars, meita Sintija, dēls Vents.
Fano: par Imanta Kalniņa mūziku.
***
Fakti
– Koris “Harmonija” dibināts 1984.gadā tolaik kā skolotāju koris. Diriģente – Austra Veikšāne.
– 2004.gadā pārdēvēts par Gulbenes kultūras centra kori “Harmonija”. Diriģente – Māra Mezīte.
– 2003.gadā piedalās Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.
– 2004. un 2006.gadā piedalās garīgās mūzikas svētkos Balvos.
– 2005.gadā ieraksta pirmo kompaktdisku.
