2007.gadā apritēja 120 gadi, kopš Gulbenē dibināta pirmā aptieka. Nobeigums. Turpinās no 10.janvāra.
2007.gadā apritēja 120 gadi, kopš Gulbenē dibināta pirmā aptieka
Nobeigums. Turpinās no 10.janvāra
No 1974.gada par aptiekas provizori strādāja Rūta Lase, kuru 1985.gadā nomainīja Zoja Zaharāne. Z.Zaharāne aptieku vadīja līdz 1991.gadam, tad uz vienu gadu aptieka nonāca Māra Pūcīša pārziņā. Ar 1992.gadu par aptiekas provizori kļuva Benita Miķelsone, kura joprojām turpina šo darbu.
Atmodas laikā notika aptiekas nosaukuma maiņa, no 1989. līdz 1993.gadam tās nosaukums bija “Farmācija” – aptieka nr.154 Gulbenē.
1993.gadā tika atgūts nosaukums “Gulbenes aptieka”, bet centrālās rajona aptiekas statuss tika atcelts.
Aptiekas 60. pastāvēšanas gadā notika būtiskas izmaiņas, jo 1997.gadā šī aptieka pārorganizējās, tā kļuva par privātaptieku un vēl šodien ir pazīstama ar nosaukumu “Gulbju aptieka”.
Tirgo savus patentētos medikamentus
Gulbenes pilsētā starpkaru periodā savu darbību uzsākusi arī Ernesta Stamberga aptieka. Tā dibināta 1922.gadā, bet atklāta gadu vēlāk. E.Stambergs savu aptieku sākotnēji atvēris īrētās telpās, kas atradās tagadējās Rīgas ielas 28 ēkas vietā, tad aptieka pārvietota uz namu Rīgas ielā 34. Vecgulbenes Stamberga aptieka tāds – sākotnēji bijis oficiālais aptiekas nosaukums līdz 1928.gadam. Vecgulbenes miestam pilsētas tiesības un vēsturiskais nosaukums tika piešķirts 1928.gadā, tas atspoguļojās arī aptiekas nosaukuma maiņā – Gulbenes Stamberga aptieka. 1930.gadā E.Stambergs pabeidza speciāli aptiekas vajadzībām paredzētas ēkas būvniecību Rīgas ielā 30 (tagad pārbūvētās pasta ēkas daļa), un šajā ēkā aptieka darbojās līdz 1944.gadam.
Stamberga aptieka trīsdesmitatajos gados Gulbenē ieņēma vadošo vietu starp aptiekām, jo tirgoja savus patentētos medikamentus, piemēram, omnalgīnu. Tas bijis universāls sāpes remdinošs līdzeklis un sevišķi labi iedarbojas pie dažādām saaukstēšanās un infekcijas slimībām. Omnalgīnu no E.Stamberga iepirkušas praktiski visas aptiekas Latvijā, tādēļ tas ražots lielos daudzumos. Uz omnalgīna fasējuma norādītais ķīmiskais sastāvs bijis norādīts nepilnīgi, bet patieso sastāvdaļu daudzumu zinājis tikai pats E.Stambergs un viņa asistente L.Krūtaine.
Stambergs – īpaša personība un izcils speciālists
Arī pats E.Stambergs bija īpaša personība – izcils speciālists, ļoti aktīvs, uzņēmīgs un izdomas bagāts komersants. Viņš ar konkurējošām aptiekām sadarbojies lietišķi un godīgi, bet cilvēkus piesaistījis, piedāvājot aizvien jaunus, progresīvākus tirdzniecības veidus.
Līdz 1940.gadam Stamberga aptiekas īpašnieks bija tās dibinātājs E.Stambergs. Sākoties padomju okupācijai, 1940.gada jūnijā aptieka tika nacionalizēta un mainīts tās nosaukums – Galvenās aptieku pārvaldes aptieka nr. 130 Gulbenē. Tā paša gada novembrī aptieka tika slēgta un telpās iekārtota krājkase. E.Stambergs ar ģimeni 1941.gada pavasarī repatriējās uz Vāciju.
1941.gada jūlijā Gulbenē sākās vācu okupācijas laiks un aptieka tika atjaunota ar nosaukumu – Gulbenes Stamberga aptieka, bet palika nacionalizēta. Par aptiekas vadītāju no 1941. līdz 1942.gadam strādāja Teodors Dzenis. Pats E. Stambergs nav bijis īsti apmierināts ar apstākļiem Vācijā, tādēļ jau 1942.gadā atgriezies Gulbenē. Pēc atgriešanās Gulbenē vācu okupācijas vara atļāvusi bijušajam īpašniekam aptiekā strādāt kā algotam darbiniekam. Piebilstams, ka Stamberga aptieku no 1942. līdz 1943.gadam vadīja farmācijas maģistre Olga Mistre. Tikai 1943.gadā par aptiekas vadītāju atkal kļuva dibinātājs E.Stambergs.
Tomēr ilgi E.Stambergs šo aptieku vairs nevadīja, jo kādās medībās tika (it kā nelaimes gadījumā) nošauts. Aptiekas vadību atkal pārņēma Olga Mistre.
1944.gada aprīlī pilsētas intensīvās bombardēšanas laikā Gulbenes Stamberga aptieku pārcēla ārpus pilsētas uz Beļavas skolu. Sākoties otrajai padomju okupācijai (1944.gada maijā), Stamberga aptieka tika slēgta, bet nedaudz vēlāk ēkā izvietoja pastu.
