Speciālists iesaka pacientiem nebūt kautrīgiem un atklāti runāt par savām problēmām.
Speciālists iesaka pacientiem nebūt kautrīgiem un atklāti runāt par savām problēmām.
Kopš pagājušā gada oktobra Gulbenes poliklīnikā divas reizes mēnesī pacientus uzklausa urologs Guntars Liberts. Lai gan ārsts ceļu mēro no Rīgas, izrādās, ka viņu ar Gulbenes rajonu saista vairāku gadu draudzība.
Delikāta medicīnas joma
Strādājot par urologu, G.Liberts pārliecinājies, ka ne visi cilvēki spēj atklāti runāt par šīm veselības problēmām. Īpaši sievietes, kuras arī ir urologa pacientes, ne tikai vīrieši, kā pieņemts uzskatīt. Latvijā pārsvarā urologi ir vīrieši, tāpēc arī šī sievišķīgā kautrība. Tās dēļ sievietes, kurām piemīt urīna nesaturēšanas problēma, pēc ārsta palīdzības vēršas tad, kad televīzijā reklamētās higiēnas preces vairs nepalīdz. Protams, ne vienmēr palīdzība ir vienkārša, ir nepieciešama operācija, bet pēc tās cilvēki jūtas laimīgi un apmierināti ar dzīvi. Daudzām sievietēm ir problemātiski aiziet arī pie ginekologa, ja viņš ir vīrietis.
“Diemžēl mūsu sabiedrībai piemīt šī kautrība, lai gan, ja cilvēks ir slims, viņam nav jākautrējas vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Protams, man kā urologam ir jāveic urīnpūšļa caurskates gan vīriešiem, gan sievietēm, bet tajā brīdī es domāju tikai un vienīgi par darbu. Kautrībai nav vietas,” iedrošina speciālists.
Vīriešiem rūp sava veselība
G.Liberts īpaši pēdējā laikā novērojis, ka aiz kabineta durvīm savu rindu pacietīgi gaida arī gados jaunāki vīrieši, kuriem nav sūdzību, tomēr viņi cītīgi seko informācijai internetā un izsaka vēlmi pārbaudīties. Tas ir apsveicami. Ārsts uzsver, ka vīrietim pēc 45 gadu vecuma, neatkarīgi no tā, ir vai nav urinācijas problēmas, reizi gadā vajadzētu atnākt uz pārbaudi pie urologa un veikt trīs analīzes.
Uroloģija ir ķirurģiska specializācija, kas saistīta ar akmeņiem urīnpūslī, ar audzējiem un tamlīdzīgi, piemēram, prostatas vēzis vīriešiem ieņem otro vietu aiz plaušu vēža. Ņemot vērā parastu asins analīzi, prostatas vēzi ir viegli atklāt un ārstēt. Protams, jebkura operācija var radīt komplikācijas, tomēr, ja ārsts ir norādījis, ka tā nepieciešama, cilvēkiem nevajadzētu atteikties, jo pēc tam iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. “Medicīnā nekad nav simts procentu garantijas. Tas nav tā, ka divreiz divi ir četri. Arī ārsti ir tikai cilvēki, nevis pārcilvēki,” bilst Guntars. Viņa pacienti ir arī bērni, tomēr īpaši daudz šādu gadījumu nav bijis, jo Rīgā ir Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kur var vērsties pēc palīdzības. Tomēr dakterim nācies operēt arī bērnus. Urologs nenoliedz, ka, apskatot mazo pacientu, var dot savu ieteikumu vai nosūtījumu pie cita speciālista Rīgā. Esot problēmas, kuras iespējams novērst bez Rīgas speciālistu palīdzības.
Praktizējis Vācijas klīnikās
G.Liberts atzīst, ka skolā mācījies vācu valodu. Tagad tā lieti noderot, stažējoties Vācijas klīnikās, kurās viņš apguvis metodes, kuras uroloģijā, īpaši jau Latvijā, šodien uzskatāmas par augstāko pilotāžu. Proti, pacientiem, kuriem ir diagnosticēts urīnpūšļa vēzis, pūsli līdz ar audzēju izoperē un pēc tam no zarnām izveido jaunu urīnpūsli. Tādējādi cilvēkam nezūd dzīves kvalitāte.
“Latvijā pārsvarā urologi ir vīrieši, tāpēc arī šī sievišķīgā kautrība.”
Urologs stāsta, ka jau ir bijušas vairākas šādas operācijas, kas ilgst astoņas stundas, tāpēc ir ļoti nogurdinošas visai mediķu komandai, kas iesaistīta šajā procesā. Arī šogad februārī divas nedēļas Guntars pavadīs Vācijā, lai atkal apgūtu kaut ko jaunu.
Gadījies arī pārpratums
G.Liberts atceras arī kādu atgadījumu, par kuru mēdzot smieties ne tikai pats, bet arī viņa kolēģi, kuriem to stāstījis.
“Pēc Medicīnas akadēmijas beigšanas strādāju Madonas slimnīcā par ķirurgu, bet tad pēc kāda laika atgriezos Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tolaik operāciju blokā bija viena ieeja, bet vairākas operāciju zāles, katrā tika operēts kaut kas savs. Zināju, ka tiks operēts pacients, kam ir uroloģiska problēma. Tolaik jau biju specializējies arī šajā jomā. Man pateica, ka slimnieks jau ir uz operāciju galda, lai eju un sāku strādāt. Skatos – vīrietis noguldīts, bet narkoze vēl nav saņemta. Eju klāt, apskatos “krāniņu” un saku, ka tūlīt sāksim operēt. Pacienta izbīlis bija pamatīgs, jo izrādījās, ka biju sajaucis operāciju zāles un dzimumlocekļa apgraizīšanu gatavojos veikt cilvēkam, kuram vajadzēja operēt apendicītu,” smejas ārsts.
Ļaujas vaļaspriekiem
Stradu pagastā G.Libertam atrodas apmēram pirms astoņiem gadiem paša nolūkots un iegādāts lauku īpašums, ko viņš pamazām sakopj, cik vien iespējams, brīvo laiku un nedēļas nogales pavadot laukos, jo darbs lielākoties ir Rīgā, kas Guntaram, kurš ir dzimis rīdzinieks, kā pilsēta absolūti nesimpatizē. Pacientus viņš pieņem arī Madonā. Braucot no laukiem uz Madonu, jābrauc cauri Gulbenei, tāpēc speciālists pieņēmis piedāvājumu strādāt arī Gulbenes poliklīnikā. Pirms tam uroloģijas speciālists uz Gulbeni braucis no Valmieras slimnīcas.
Guntars sevi par dižu sportistu neuzskata, bet brīvajā laikā labprāt spēlē basketbolu. Ar to viņš sācis nodarboties skolas laikā, kad apmeklējis arī sporta skolu. Turpinājis dzenāt bumbu arī studiju laikā un dara to arī tagad. Tie, kas Guntaru pazīst, stāsta, ka viņš esot starp labākajiem ārstiem – basketbolistiem.
Ārsta vaļasprieks ir arī medības. Vairāki viņa bijušie pacienti vēl joprojām aicinot piedalīties medībās Kurzemē un Zemgalē. Tur iegūts arī pa kādai lielākai trofejai, lai gan karaliskais medījums vēl esot priekšā. “Man patīk daba un klusums, jo tad nav jādomā par darba un citām problēmām,” saka G.Liberts.
***
vizītkarte
Vārds, uzvārds:
Guntars Liberts.
Dzimis:
1963.gada 12.maijā Rīgā.
Izglītība:
Rīgas 3.vidusskola, Medicīnas akadēmija, stažējies Vācijas klīnikās.
Darbs:
Madonas centrālā slimnīca, kopš 1992.gada Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
Vaļasprieks:
basketbols un medības.
***
fakti
Uroloģija ir klīniskās medicīnas nozare, kas pēta urīnizvadsistēmas (vīriešiem arī dzimumorgānu sistēmas) orgānu slimības.
Latvijā 200 000 vīriešu cieš no erekcijas kvalitātes traucējumiem, bet pasaulē šī problēma nomāc 152 miljonus vīriešu.
