Ir jaunas metodes viltus izsaukumu un joku zvanu autoru noskaidrošanā.
Ir jaunas metodes viltus izsaukumu un joku zvanu autoru noskaidrošanā
Gulbenes rajonā samazinās ugunsgrēku skaits, bet palielinās zvanītāju skaits, kas ākstās vai sniedz nepatiesu informāciju par it kā nepieciešamo palīdzību.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandieris Vijārs Griķis “Dzirkstelei” saka, ka degpunktā ir profilaktiskais darbs, kas jau nesis rezultātus.
“Mūsu inspektori veic profilaktisko darbu, izbrauc uz objektiem, pārbauda, kāda tur ir ugunsdrošība. Pērn veikta 191 ugunsdrošības pārbaude. Par konstatētajiem pārkāpumiem uzrakstīti 28 administratīvie protokoli un noteikts naudas sods kopsummā par 335 latiem. Tas nav daudz, taču mūsu mērķis nav sodīt, bet izglītot, likt saprast, ka ugunsdrošības pasākumi ir nepieciešami pašiem,” stāsta V.Griķis.
Bērni zvana un lamājas
Pērn bijuši 34 maldinoši zvani, kas ir raksturīga problēma ne tikai Gulbenē, bet arī visā Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestā.
“Dispečeri sāks darbā izmantot jaunu datorprogrammu, kas būs atspaids darbā un vienlaikus radīs problēmas tiem, kas zvana un ākstās vai maldina. Turpmāk, cerams, valstī tiks sakārtoti likumi, lai sauktu nepamatoto zvanu veicējus, tostarp bērnus un viņu vecākus, pie atbildības par tādu rīcību, jo šādu gadījumu diemžēl netrūkst,” saka V.Griķis. Nereti ugunsdzēsējiem zvana bērni un lieto necenzētus vārdus, kādus, iespējams, vecāki nekad nav dzirdējuši no savu atvašu mutes.
Vairāk ugunsgrēku atklāj signalizācija
Četras reizes pērn glābēji saukti palīgā likvidēt autoavāriju sekas, palīdzot atbrīvot cilvēkus no avarējušiem transportlīdzekļiem. Deviņas reizes glābēji palīdzējuši atbrīvot brauktuves pēc notikuša negadījuma, tostarp no vētrā kritušiem kokiem.
Desmit gadījumos pērn glābēji devušies palīgā policistiem, vienu reizi piedalījušies glābšanas darbos ūdeņos. Gulbenes rajonā palielinās ugunsdrošības signalizācijas izmantošana. Piecas reizes tā kļūdījusies, tomēr ugunsdzēsēji izbraukuši uz objektiem un kopā ar apsardzes darbiniekiem konstatējuši šo faktu.
Pērn vienu reizi Gulbenes ugunsdzēsēji devušies palīgā uz kaimiņrajonu. Biežāk bijusi vajadzīga kolēģu palīdzība no kaimiņrajoniem, piemēram, Jaunpiebalgas ugunsdzēsēji palīdz, ja nelaime gadās Rankā un citur.
Nav nevienas ugunsdzēsējas
Ugunsdzēsēji strādā diennakti, maiņā tie ir septiņi cilvēki. Starp ugunsdzēšanas un glābšanas darbu veicējiem nav nevienas sievietes. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandieris Vijārs Griķis uzskata, ka ar laiku, iespējams, būs.
“Kāpēc ne? Tomēr tad ir jāveic pārkārtojumi brigādē, piemēram, vajadzīgas atsevišķas dušas telpas abiem dzimumiem. Tam vajag līdzekļus,” viņš prāto, bet piebilst, ka sievietei fiziski grūtāk nekā vīrietim no degošas ēkas iznest cietušo, turklāt tieši cilvēku glābšana ir primārais uzdevums, nevis ugunsgrēka dzēšana. V.Griķis stāsta, ka reiz patiešām kāda sieviete ir interesējusies par iespēju strādāt glābēju brigādē. Pagaidām viņa darbā nav pieņemta.
***
2007.gadā Gulbenes rajonā
Pērn bijuši 105 ugunsgrēki, tas ir gandrīz trīsreiz mazāk nekā 2006.gadā, kad reģistrēts 300 ugunsgrēku.
Pērn bijis 41 kūlas ugunsgrēks.
Ugunsgrēkos bojā gājuši 3 cilvēki – pieauguši vīrieši. Visi šie gadījumi bijuši dzīvojamajā sektorā pārsvarā alkohola reibumā un neuzmanīgas rīcības ar uguni rezultātā.
Ugunsgrēkā izglābts 1 cietušais.
Ugunsgrēku iemesli: bērnu rotaļas ar uguni – 5 gadījumos; elektrības īssavienojums ēkās un automašīnās – 11 gadījumos; neuzmanīga rīcība ar uguni – 25 gadījumos; apkures sistēmu bojājumu dēļ – 11 gadījumos.
Ugunsgrēku dēļ pērn radušies 1770 latu zaudējumi.
