Gripa ir gaisa pilienu infekcija, izplatās strauji, vissmagāk skar mazus bērnus un gados vecus cilvēkus.
Gripa ir gaisa pilienu infekcija, izplatās strauji, vissmagāk skar mazus bērnus un gados vecus cilvēkus. P. Stradiņa Universitātes Māszinību fakultātes docente Ilze Irēna Vingre norāda, ka nereti pietrūkst izpratnes par to, kas tieši veido gripas augsto bīstamību.
“Kamēr pats vai tuvinieki nav saskārušies, cik bīstama var būt gripa, saslimstības skaitļi ir vienkārši statistika,” teic I. I.Vingre. Tradīcija ik gadu potēties vēl nav nostiprinājusies.
Lielāko ļaunumu organismam nodara vīrusa radītie toksīni, notiek vispārēja intoksikācija jeb saindēšanās. Toksīni bojā asinsvadus, līdz ar to visvairāk apdraudēta sirds un asinsvadu sistēma, orgāni, kuri tiek bagātīgi apasiņoti – smadzenes, plaušas, sirds. Tālākas komplikācijas ir smagi plaušu karsoņi, encefalīts, pat infarkts.
“Jauniem cilvēkiem, kuri slimību neizguļ, bet “varonīgi” turpina sevi dzīt darbā, var attīstīties miokardīts, viņi ilgstoši vārguļo,” uzsver I. I.Vingre. Cīņa ar vīrusu organismu novājina un paver ceļu dažādām baktēriju infekcijām – iespējams, tās jau ir organismā un tikai gaida piemērotu brīdi, lai attīstītos. Saasinās arī visas hroniskās kaites.
Nereti skan iebildumi, ka vakcīna palielina iespēju saslimt, ir papildu slodze organismam, kam jācīnās vēl ar iepotētiem vīrusiem. Docente ir vakcinēšanās piekritēja – tā ir labākā profilakse.
“Vakcīna jau nav dzīva, tā nesatur vīrusu. Tajā ir tikai vīrusa daļiņa, kas organismā veicina antivielu rašanos. Šāssezonas vakcīna atbilst vīrusam,” apgalvo I. I.Vingre. Potēties var arī epidēmijas laikā – tā jau ir izsludināta Bauskas un Alūksnes rajonā, tur vairāk slimo bērni līdz 15 gadu vecumam. Lai izveidotos stabila imunitāte, nepieciešamas divas nedēļas, bet jau pēc nedēļas organismā ir izveidojies noteikts antivielu daudzums, kas palīdzēs pārciest vīrusa uzbrukumus.
Joprojām valsts apmaksā pusi gripas vakcīnas visvairāk apdraudētajām iedzīvotāju kategorijām – bērniem un pieaugušajiem pēc 65 gadu vecuma, vairāku slimību hroniskiem pacientiem.
Docente atceras kādu gadījumu eksāmenā no agrākiem laikiem. Studente bijusi vāji sagatavojusies. Lai dotu iespēju, docente pajautājusi, pēc kā var precīzi atpazīt gripu. “Gripas epidēmiju taču pasludina “goszdrav”,” toreiz ar pārliecību atbildējusi topošā mediķe. Sava daļa statistikas jāuzņemas arī šādiem gadījumiem, kad epidēmijas laikā daudzas saslimšanas maldīgi noraksta uz gripas rēķina.
Klīniski klasiskā gripas norise – pēkšņa, ļoti augsta temperatūra. Līdz stundas precizitātei pacients var pateikt, kad tieši saslimis. Izteiktas sāpes kaulos, nespēks. Nākamajā dienā vai tās pašas dienas vakarā parādās mokošs, sauss klepus, kas izraisa sāpes pat diafragmā vai vēdera daļā. Deguns “nepil”, tradicionālo iesnu nav.
