Ja ir sūdzības, jāapmeklē kardiologs, nevis jāklausās, ko iesaka kaimiņiene.
Ja ir sūdzības, jāapmeklē kardiologs, nevis jāklausās, ko iesaka kaimiņiene
Gulbenes poliklīnikā turpmāk reizi mēnesī piektdienā pacientus uzklausīs kardiologs Aldis Strēlnieks no valsts SIA “Rīgas Austrumu slimnīca” klīnikas “Biķernieki”. Jau pirmajā pieņemšanas reizē, 25.janvārī, viņu apmeklēja 18 pacienti.
“Pacientu, kuri sirgst ar dažādām sirdskaitēm, pasaulē mazāk nekad nepaliks. Viņu būs daudz gan laukos, gan pilsētās. To, ka arī Gulbenē tā ir, pierādīja pirmā pieņemšanas diena. Tomēr apmēram 30 procenti bija tādi pacienti, kuri ieradās uz pieņemšanu, lai pārliecinātos, kas tas ir par speciālistu. Tas ir loģiski. Ja pacientu Gulbenē būs daudz, tad, iespējams, pieņemšu divas reizes mēnesī,” saka A.Strēlnieks.
Pacienti ir “aizlaisti”
Ja būs nepieciešama sarežģītāka ārstēšana, tad kardiologs pacientus sūtīs pie citiem speciālistiem Rīgā.
“Ir cilvēki, kuriem ir hroniskas sirdskaites, ir tādi, kuriem tās ir “ielaistas”, tāpēc centīšos palīdzēt šiem cilvēkiem,” sola speciālists. Sirds un asinsvadu slimības ir visbiežāk sastopamo kaišu pirmajā trijniekā, bieži vien tās ir saistītas ar letālu iznākumu. A.Strēlnieks uzskata, ka, palielinoties cilvēku dzīves ilgumam, mainoties vides un dzīves apstākļiem, tiekot apdraudētas arī sirdis. Ikdienas pavadonis stress ir iemesls tam, ka arvien vairāk cilvēku sūdzas par paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu.
Ne visas ir sirdssāpes
Meklēt kardiologa palīdzību A.Strēlnieks iesaka tad, kad pirmo reizi cilvēks sajūt sirds ritma traucējumus – aritmijas, pārsitienus un tamlīdzīgi, kā arī tad, kad krūtīs parādās žņaudzoša un spiedoša rakstura sāpes. “Ne jau jebkuras sāpes ir sirdssāpes, bet, ja, piemēram, lielas slodzes laikā cilvēks sajūt izmaiņas sirdsdarbībā, tas ir pirmais signāls, ka jāapmeklē kardiologs, nevis jāklausās, ko iesaka kaimiņiene,” saka speciālists. Viņš neiesaka pašrocīgi dzert arī medikamentus, jo tikai ārsts var ieteikt piemērotos.
Insults – izplatīta saslimšana
Cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, ir lielāka iespējamība saslimt ar insultu – akūtiem galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem. Tas var izraisīt nāvi vai atstāt paliekošas sekas – invaliditāti, kad pacients zaudē darbspējas.
“Bieži vien jau pirms insulta cilvēkam bijuši dažādi citi uz to norādoši simptomi, jau pieminētais asinsspiediens, sirds išēmiskās slimības, cukura diabēts vai kāda saslimšana, kas nav pietiekami ārstēta,” skaidro A.Strēlnieks. Arī infarkta iemesli varot būt daudzveidīgi, visbiežāk saistīti ar sklerotiskām izmaiņām sirds asinsvados. Cilvēkam kļūstot vecākam, asinsvadi aizkaļķojas, veidojas nosprostojumi un sirds muskuļu atmirums. Infarktu var izraisīt arī sirds asinsvadu spazmas un cits.
Kardioģija ir sadalīta
“Kardioloģija vairs nav kā agrāk – pirms desmit vai divdesmit gadiem – viens lauciņš. Šodien tā ir sadalījusies pa vairākām nozarēm. Ir kardiologi, kuri specializējas sirds aritmijās. Ir arī terapeitiska profila kardiologi, kuri galvenokārt nodarbojas ar arteriālo hipertensiju. Šodien lielākā problēma ir tā, ka medicīnā arvien izteiktāka kļūst specializācija, kas neļauj visu skatīt kopsakarībā,” uzskata A.Strēlnieks. Viņa pacienti galvenokārt ir pieaugušie.
Šodien slimības ir mainījušās. Neviens vairs nebrīnās, ka arī kokaīna lietotāji mirst ar infarktu. Pirms vairākiem gadu desmitiem šādu novērojumu nebija, tāpēc A.Strēlnieks iesaka it visā ievērot mērenību.
***
fakti
75 līdz 80 procentos gadījumu cilvēki sirgst ar išēmisko insultu, kam raksturīgi valodas, redzes un līdzsvara traucējumi.
Hemorāliskais insults – asinsizplūdums galvas smadzenēs. Ļoti bīstams dzīvībai, grūti ārstējams, bieži ir letāls.
