Pagājušās nedēļas nogalē Gulbenē un rajonā notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi, dažos ir arī cietušie. Ceļu policija uzskata, ka autobraucēji brauc pārāk vieglprātīgi, tādēļ arī negadījumi notiek.
Gulbenes rajona policijas pārvaldes priekšnieka palīgs Gaidis Eglītis informē, ka 25.janvārī pulksten 11.00 Gulbenē, Brīvības un Rīgas ielas krustojumā, notika divu automašīnu sadursme. Vīrietis, kas brauca ar automašīnu “Ford Transit” (no no Rēzeknes rajona Nautrēnu pagasta Rogovkas) pa Brīvības ielu, nedeva priekšroku pa galveno ceļu braucošajam “Nissan Primera”. Negadījumā miesas bojājumus guva “Nissan” pasažiere (no Madonas rajona Dzelzavas).
26.janvārī negadījums notika arī ceļa Gulbene – Smiltene 23.kilometrā, kur automašīnas “Ford Focus” vadītājs (Krievijas pilsonis) neizvēlējās atbilstošu braukšanas ātrumu, kā rezultātā transportlīdzeklis nobrauca no ceļa un apgāzās. Cietušo šajā negadījumā nav.
Automašīnas stipri cietušas
Smaga avārija notika 26.janvāra rītā uz ceļa Gulbene – Pļaviņas. Tur, kā informē policija, pagaidām nenoskaidrotos apstākļos notikusi divu automašīnu – “Ford Fiesta” un “VW Passat” – sadursme. Automašīnas avārijā cieta ļoti stipri. Automašīnas “Ford Fiesta” vadītāja, 59 gadus vecā Galgauskas pagasta iedzīvotāja, negadījumā guva apakšstilba vaļēju lūzumu un ķermeņa sasitumus, savukārt “VW Passat” vadītājs (arī Galgauskas pagasta iedzīvotājs) guva augšdelma lūzumu, krūšu kurvja sasitumu un galvas smadzeņu satricinājumu.
Svētdien vēl viena automašīnu sadursme notika Gulbenē uz Rīgas ielas. 24 gadus vecs gulbenietis, automašīnas “VW Golf” vadītājs iebrauca pretējā kustības joslā un un sadūrās ar pretimbraucošo “BMW 530”. Par laimi, šajā negadījumā cietušo nebija. Visos ceļu satiksmes negadījumos policija ir uzsākusi administratīvo lietvedību.
Autovadītāji ir nevērīgi
Gulbenes rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieks Kārlis Kārkliņš spriež, ka visos šajos gadījumos vainojama autovadītāju nevērība.
“Varam vainot arī ceļu uzturētājus, kas netīra un nekaisa ceļus, vai valsti, kas nedod naudu, taču pie katra ceļa kaisītāju nenoliksi. Ziema ir ziema, autovadītājam jāaprīko sava mašīna ar ziemas riepām, ir jāizvēlas, ar kādu ātrumu braukt, jāzina, kā mašīna uzvedīsies uz ceļa, vai būs iespējams apstāties,” spriež K.Kārkliņš.
Viņš ir pārliecināts, ka lielākajā daļā negadījumu ir vainojama autovadītāju vieglprātība, jo cilvēki domā, ka ar viņiem nekas tāds nevar notikt, turklāt viņi brauc tāpat kā vasarā, bet, kad mašīna sāk slīdēt un kļūst nevadāma, vairs nezina, kā rīkoties.
Ceļu policijas priekšnieks saka, ka arī ceļu uzturētāji, protams, varētu strādāt labāk, taču vairāk viņus varētu vainot gadījumos, kad uz ceļa, piemēram, ir milzīgas bedres un nav izliktas ceļa zīmes, vai ir kādi citi apstākļi, kas vadītājam ir grūti paredzami.
“Es pats braucu pa mūsu rajona ceļiem diendienā, zinu, kādi tie ir. Mans vienīgais padoms – jābrauc lēnāk un uzmanīgāk un jāseko līdzi laika apstākļiem,” saka K.Kārkliņš.
