Gulbenieši informē “Dzirksteli”, ka janvārī pilsētas nomalē redzētas pāris lapsas. Viena manīta izskrienam pa Gulbenes naftas bāzes vārtiņiem. Vēl viena rudaste redzēta Kalna ielā.
“Kur mums vērsties, kam ziņot? Zvanījām uz veterināro dienestu, mežniecību, policiju. Visur saka, ka viņi par to neatbild,” “Dzirkstelei” piezvanīja un stāstīja kāda lasītāja.
Profilaktiski jāvakcinē suņi un kaķi
Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes speciāliste Ilze Pāpe “Dzirkstelei” saka, ka pāris lapsas, kas redzētas Gulbenē, zaļo parku pilsētā, nav pamats trauksmes sacelšanai.
“Ne jau katrs dzīvnieks, ko ieraugām pilsētā, tūlīt uzskatāms par cilvēku apdraudētāju un tāpēc jāiznīcina. Jābaidās no trakumsērgas, bet tad lapsa nebēgs, ieraugot cilvēku, viņa uzvedīsies specifiski. Ja šāda uzvedība nav novērota, tad, visticamāk, redzētā lapsa nav slima. Taču iedzīvotājiem lieku reizi vajadzētu padomāt par to, vai viņu mājdzīvnieki – suņi un kaķi – ir profilakstiski vakcinēti pret trakumsērgu,” viņa bilst.
Ir notikusi lapsu orālā vakcinācija
I.Pāpe gan piebilst, ka Pārtikas un veterinārais dienests joprojām aicina medniekus sadarboties un piegādāt vēl 40 nošautas lapsas laboratorisko analīžu veikšanai. Tas vajadzīgs, lai secinātu, cik efektīva bijusi rajonā un arī Gulbenes parkos notikusī orālās vakcīnas izplatīšana lapsām, kad no helikoptera nomesta zemē vakcīna zaļu briketīšu formā.
110 lapsas mednieki Pārtikas un veterinārajam dienestam jau piegādājuši. Rezultāti liecina, ka lapsas vakcīnu ir ēdušas un ir izstrādājusies imunitāte. Taču sadarbība ar medniekiem šajā jomā vēl turpinās un par katru piegādāto lapsu mednieks saņems atlīdzību – septiņus latus.
Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes vadītāja Dzidra Gala “Dzirkstelei” saka, ka lapsas pilsētā – tā ir pašvaldības problēma.
“Dzīvniekus mēs neķeram un nesavācam arī to līķus pilsētā. Tas jāorganizē pašvaldībai,” viņa uzsver.
Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka “Dzirksteli” informē, ka pagaidām pašvaldībā iedzīvotāji nav sūdzējušies par lapsu klaiņošanu pilsētā.
Lapsas pilsētā ievilina atkritumi
Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un ugunsdrošības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš “Dzirkstelei” skaidro, ka pieredze liecinot – pilsētā lapsas no tuvējiem parkiem un mežiem ienāk, lai barotos atkritumu izgāztuvēs. Pēc viņa domām, tas liecina, ka meža zvēri piemērojas civilizācijai.
“Lapsas ir sapratušas, ka izgāztuvēs brīvi, bez piepūles var dabūt barību. Parasti iedzīvotāji, ieraugot pilsētā lapsu, uztraucas, vai tā nav slima ar trakumsērgu. To ir grūti pateikt. Viennozīmīgi uz šo jautājumu nevar atbildēt. Ja lapsas patiešām arvien biežāk mana klaiņojam pilsētā, par to ir jāuztraucas pašvaldībai. Mednieki nevar tās šaut apdzīvotās vietās, jo Medību likums to liedz. Pilsētā klaiņojošu dzīvnieku var šaut tikai no speciāla ieroča, kas šo dzīvnieku aizmidzina. To dara pašvaldības nolīgts šā darba veicējs, kam ir likumīgas tiesības to darīt,” saka L.Kļaviņš.
Uzziņai
* Trakumsērga ir akūta siltasiņu dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kura izpaužas galvenokārt ar centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem. Trakumsērga vienmēr beidzas letāli.
* Trakumsērgas pazīmes dzīvniekiem: uzbudinājums, saasināta reakcija uz vides kairinājumiem, nemotivēta agresivitāte pret cilvēku, atteikšanās no ūdens, gremošanas traucējumi, rīšanas traucējumi, siekalošanās, samazināta apetīte, uzbudinājuma periodi mainas ar miera periodiem, iestājas muskulatūras parēze un paralīze.
* Vienīgā profilakse pret trakumsērgu – suņu un kaķu regulāra vakcinācija.
