Pusaudža vecums ir laiks, kad topošajai personībai ir būtiski svarīgi sajust savu piederību vienaudžu grupai. Savukārt grupa, lai saglabātu savu vienotību, ļoti jūtīgi reaģē uz atšķirībām izskatā, uzvedībā, uzskatos.
Pusaudža vecums ir laiks, kad topošajai personībai ir būtiski svarīgi sajust savu piederību vienaudžu grupai. Savukārt grupa, lai saglabātu savu vienotību, ļoti jūtīgi reaģē uz atšķirībām izskatā, uzvedībā, uzskatos.
To, kas notiek pusaudžu grupās, varētu nosaukt par savdabīgu “izdzīvošanas skolu”. Grupa palīdz apzināties savu identitāti un pastāvēt pieaugušo pasaulē. Tā ir arī laba iespēja attīstīt prasmi aizstāvēt savas intereses vai nepieciešamības gadījumā pakļauties kopējam viedoklim. Atkarībā no tā, kādas vērtības par svarīgākām atzīst līderis, grupas var būt konstruktīvas un destruktīvas. Sabiedrībā vairāk vērības tiek pievērsts tām grupām, kuras neievēro pieņemtās normas un verbāli vai fiziski aizskar citus. Taču tik pat labi par galveno vērtību var tikt atzīti arī sasniegumi mācībās, un tad grupas dalībnieki sacentīsies par to, kurš uzrādīs labākās sekmes un pārliecinošāk argumentēs savu viedokli.
Lai kāda būtu grupas vērtību orientācija, atstumti tiek tie, kas kaut kādā veidā atšķiras: ir kautrīgāki, bailīgāki, nevīžīgāki, mazāk sekmīgi vai agresīvi. Atstumšana izpaužas dažādi. Grupa, piemēram, var ar nevēlamo personu vienkārši nerunāt un izturēties tā, it kā viņas nemaz nebūtu klāt. Taču pret atšķirīgo var tikt vērsta arī verbāla (apsaukāšana, draudi) un fiziska (grūstīšana, piekaušana) agresija. Tāpat grupa var censties atšķirīgo dažādi pazemot, piemēram, uzdāvināt matu šampūnu pret pedikulozi. Lai arī kādas būtu ārējās izpausmes, tās ne vienmēr atklāj nepatikas patieso cēloni. Piemēram, grupa var apsaukāt par “resno” vai “briļļaino” nevis tāpēc, ka skolēns tiešām ir tukls vai brilles viņam nepiestāv, bet gan tāpēc, ka šis skolēns ir pastāstījis skolotājai kādu grupas noslēpumu.
Nereti agresija pret vienaudžiem ir veids, kā pusaudzis cenšas mazināt pieaugušo rīcības radītās dusmas vai sarūgtinājums, piemēram, zēns, kuru sāpina mātes attieksme pret tēvu, visādi cenšas nodarīt sāpes meitenēm. Risinot konfliktsituācijas, ir jāstrādā gan ar atšķirīgo indivīdu, gan ar grupu, jo, kā tautā saka, viena pagale nedeg. Pusaudzim, kurš tiek atstumts, ir jāpalīdz saprast, kāpēc tā notiek un kas viņa uzvedībā ir tāds, ka negatīvo grupas reakciju provocē. Vienlaikus jāveic arī grupas izpēte, noskaidrojot atsevišķu tās locekļu agresīvās uzvedības cēloņus.
