Nav jēgas rakstīt par zudušo prieku Un atmiņu stacijās klīst.
Nav jēgas rakstīt par zudušo prieku
Un atmiņu stacijās klīst.
Kaut arī šī vēlme rodas īpaši
stundās, kad līst.
Ir dažreiz par lieku –
Ar papīru un tinti slīcināt bēdas.
Vien pagriez muguru un ej –
Ej un atstāj aiz sevis liesmu pēdas!
Vien tad, kad pelni birs
Un atmiņas dusēs pelēkās kaudzēs,
Tad meklē sev jaunu sapni.
Spēku, kas prieku sniegs un tevi
vien saudzēs…
