Gulbenes pilsētā 1935.gadā bija 168 tirdzniecības iestādes.
Gulbenes pilsētā 1935.gadā bija 168 tirdzniecības iestādes
Šogad paliek 80 gadi, kopš Vecgulbenei tika piešķirtas pilsētas tiesības un vēsturiskais nosaukums – Gulbene. Dažādi vēsturiskie fakti, cilvēku atmiņas un fotogrāfijas dod iespēju mums ieskatīties, kā Gulbene attīstījusies, kas notika un kā cilvēki dzīvoja pirms vairākiem gadu desmitiem. Šoreiz “Dzirkstele” jums stāsta par Gulbeni laikā no 1928. līdz 1940.gadam, turpmāk pastāstīsim arī par nākamajiem gadiem. Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā šogad varēs aplūkot jubilejas izstādi par Gulbenes vēsturi “Mazpilsētas vadītāja stāsts”, kura tiks atklāta 22.februārī.
Pilsēta attīstījās
Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis stāsta, ka Gulbenes centrs ir atradies muižas teritorijā. Savukārt otrs centrs 20.gadsimta sākumā sācis veidoties ap dzelzceļu. Gulbenieši sāka apdzīvot pļavas, kas ir starp šiem centriem.
Savukārt tirgus laukums (tagadējais pilsētas skvērs) principā kalpoja par vēl vienu centru, kur arī pakāpeniski sāka veidoties nākamais pilsētas centrs. Gulbenieši sāka apdzīvot arī šo laukumu, atvēra veikalus un veidoja uzņēmumus. 1935.gadā Gulbenē bija 168 tirdzniecības iestādes un vairākas vietas, kur varēja apmesties iebraucēji un ieturēt maltīti. Spēcīgs impulss pašreizējā centra izveidē bija arī jaunu skolu būvniecība. 1928.gadā sāka darboties Gulbenes Valsts komerc- un arodskola, uzbūvēta gandrīz tajā laikā neapdzīvotajā un šodienas Skolas ielas teritorijā. Savukārt tirgus laukuma otrā pusē 1934.gada sākumā sāka būvēt šodienas 2.vidusskolu. Pēc atklāšanas 1935.gadā skola ieguva nosaukumu “Gulbenes sešklasīgā pamatskola”.
Gulbenes bibliotēkas materiālos, kuri publicēti internetā, ir ziņas, ka pilsētā darbojās 3 bibliotēkas. Viena no tām bija Gulbenes pilsētas bibliotēka, kurā tolaik lasītājiem tika piedāvātas 935 grāmatas. Sava bibliotēka bija dzelzceļniekiem. Vēl darbojās L.Kauliņa bibliotēka, tā bija visbagātākā – 1691 sējums.
Darbojas slimnīcas
1928.gadā pilsētā strādāja 3 ārsti. Veselības departamenta oficiālā statistika liecina: 1928.gadā slimnīca paredzēta vispārēju slimību ārstēšanai ar 12 vietām. Tā kā slimnīca nīkuļoja un gulbeniešus tas neapmierināja, tad 1929.gadā Vecgulbenes pagastmājā bija sapulcējušies 17 kungi un 1 dāma, kuri nosaucās par Gulbenes slimnīcas noorganizēšanas padomi un sprieda par tās turpmāko likteni. Nolēma, ka par slimnīcas vadītāju pieaicināms ārsts ķirurgs un ēkā pēc remonta varētu būt 25 vietas slimniekiem un ārsta dzīvoklis. Iknedēļas laikraksts “Gulbenes Ziņas” sniedza kritisku rakstu par jauno apriņķa slimnīcu Gulbenē: “Lai spriežam par jauno slimnīcu, cik saudzīgi gribam, tomēr jānāk pie slēdziena, ka tā savam uzdevumam ne visai ir piemērota. Minēsim tikai dažus defektus: zemos griestus, atejas vietas bez apkurināšanas ietaises, kā arī stāvos koridora līkumus, it sevišķi uz operāciju istabu, kur gandrīz neiespējami ar nestuvēm apliekties ap stāvo stūri.” Par slimnīcas darbību šajā periodā var uzzināt arī no slimnīcas sanitāres Mildas Kalniņas atmiņām, kuras rakstītas 1984.gadā un glabājas Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja fondos: “1930.gadā atklāja Gulbenē slimnīcu un es aizgāju strādāt par sanitāri. Tajā laikā par plaša profila ārstu strādāja biedrs Vankins, viena medmāsa, kura izpildīja vecmātes pienākumus, un viena sanitāre – es, kā arī saimniece, veļas mazgātāja un krāsns kurinātājs, kurš arī ar rokas pumpi piegādāja ūdeni. Tajā laikā sanitārēm bija bezmaksas uzturs un 25 lati mēnesī.”
A.Savickis stāsta, ka sakarā ar to, ka divdesmito gadu beigās trīsdesmito gadu sākumā Gulbenē iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 3,5 tūkstošiem tad ar pastāvošo Gulbenes slimnīcu nepietika, un strauji augošajā dzelzceļa teritorijā tika uzbūvēta jauna dzelzceļa slimnīcas ēka.
Vēstures liecinieki – avīzes
Svarīgas Gulbenes dzīves ainas un notikumi tika atspoguļoti laikrakstos. Pirms pilsētas tiesību piešķiršanas Vecgulbenes miestam savas avīzes nebija. Pirmās zināmās avīzes sāka iznākt 1928.gadā. 1.jūnijā klajā nāca avīze ar nosaukumu “Gulbenes Balss”. Tā tika iespiesta reizi nedēļā, bet diemžēl tai nebija ilgs mūžs, jo iznāca tikai 31 avīzes numurs. 1929.gada 4.janvārī “Gulbenes Balss” apvienojās ar “Gulbenes Ziņām”.
1928.gada 1.maijā sāka iznākt avīze “Gulbenes Ziņas”. Tām bija ilgāks mūžs, jo iznāca reizi nedēļā līdz 1934.gada 24.augustam un no 1936.gada 16.oktobra līdz 1937.gada 31.decembrim. Arī redaktori tai bija vairāki, un viens no tiem – dzejnieks un rakstnieks Linards Laicens.
Nepilnus divus gadus (no 1929. līdz 1931.gadam) bija lasāms “Gulbenes Vēstnesis”. Pēc “Gulbenes Ziņu” slēgšanas Gulbenes namsaimnieku biedrība sāka izdot savu avīzi “Gulbenes Balss”. Tā iznāca no 1938. līdz 1940.gadam.
1933.gadā klajā nāca arī “Lētās Ziņas”, bet nezināmu iemeslu dēļ tās pārstāja iznākt tā paša gada novembrī. Īss mūžs bija arī avīzēm “Vietējā Dzīve” un “Vidzeme”.
