Maija no Stāmerienas, bet dzīvo Kalnienā. Patiesībā es par savu nākotni īpaši nedomāju.
Maija no Stāmerienas, bet dzīvo Kalnienā
Patiesībā es par savu nākotni īpaši nedomāju. Es vairāk dzīvoju no dienas dienā. Ir tā, ka – jo vairāk kaut ko ieplāno, ko darīsi vai kā būs nākotnē, jo vairāk kaut kas mainās un nemaz nenotiek tā, kā ir iecerēts.
Nikolajs no Gulbenes
Protams, ka es domāju par savu nākotni. Citādāk taču nemaz nevar. Mani tuvākie nākotnes plāni ir pārdot mammas dzīvokli un ņemt viņu dzīvot pie sevis, jo viņa jau ir gados.
Valda no Gulbenes
Jā, protams, ka es domāju par nākotni. Ja nu pēkšņi ar mani kas notiek, tāpēc esmu iecerējusi uzrakstīt testamentu, lai bērni pēc tam nesakaujas, dalot mantu. Doma par to, ka jāraksta testaments, man jau ir sen, tikai vēl nezinu, kad to izdarīšu. Smieklīgi jau runāt 40 – 50 gados par testamentu, bet šis jautājums ir nopietns, jo dzīvē viss kas atgadās. Man jau ir bēdīga pieredze, kad pēc tuvinieka nāves sākumā ir tā, ka nevienam neko nevajag, bet, tiklīdz sāc kārtot mantojuma lietas, tā visiem visu vajag. Bet, ja šinī gadījumā būtu bijis testaments, tad nebūtu strīdu.
Sarmīte no Jaungulbenes
Bet kurš tad nedomā? Pāris gadi uz priekšu jau jādomā, kā būs, ko darīšu, šis tas arī jāieplāno, bet par ļoti tālu nākotni gan vēl grūti spriest.
