Ilglaicīgi klimatiskie novērojumi liecina, ka februāris ir bargākais ziemas mēnesis Latvijā, tomēr sinoptiķi sniegotu un baltu ziemu arī šomēnes joprojām nesola.
Gaisa temperatūras pazemināšanās un stabilāks sals gaidāms vien atsevišķos periodos, starp tiem joprojām valdīs pelēkais tonis ar atkušņiem un brāzmainiem dienvidrietumu puses vējiem, liecina Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informācija.
Kopumā mēneša vidējā gaisa temperatūra gaidāma vienu līdz divus grādus augstāka par normu. Par normu tiek uzskatīta gaisa temperatūra mīnus 6,8 mīnus 6,3 grādi Latvijas austrumu rajonos un mīnus 2,9, mīnus 2,8 grādi Baltijas jūras piekrastē.
Teritorijas lielākajā daļā nokrišņu daudzums februārī būs nedaudz lielāks par normu, prognozē sinoptiķi.
Svētdien pēcpusdienā Ainažos novērots pērkona negaiss. “Tas ir saistīts ar salīdzinoši aktīvo silto atmosfēras fronti, kas ir atnesusi salīdzinoši aukstos mākoņus šim gadalaikam, un tas izraisījis pērkona negaisu,” stāstīja LVĢMA speciāliste.
Siltās ziemas dēļ, kas nav nesusi daudz sniega, Latvijā sarosījušies kūlas dedzinātāji, turklāt pirmais kūlas dedzināšanas gadījums reģistrēts jau 18.janvārī, kad uguns nopostīja sauso zāli 20 kvadrātmetru platībā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka palīdze Inga Vetere.
Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti trīs kūlas ugunsgrēki. Rīgas rajona Olaines pagastā, dedzinot kūlu, tika nopostīta 200 kvadrātmetru platība, bet Liepājas rajona Grobiņas pagastā kūlas dedzināšana nodarīja ievērojamus postījumus – izdega 50 000 kvadrātmetru liela platība. Savukārt Ventspils rajona Ziru pagastā, dedzinot sauso zāli, tika nopostīta 8000 kvadrātmetru liela platība.
Kopumā pirmie kūlas ugunsgrēki parasti tiek reģistrēti pavasarī – tiklīdz nokūst sniegs. Šogad sniega segas nav, tādēļ, ja laika apstākļi nemainīsies, iespējams, postošā “kūlas dedzināšanas sezona” varētu sākties ātrāk nekā citus gadus, prognozēja Vetere.
Jau šomēnes VUGD rajonu struktūrvienību darbiniekiem ir plānotas tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu kopējo sadarbības plānu kūlas dedzināšanas apkarošanā.
VUGD statistika liecina, ka vislielākais kūlas dedzinātāju izraisīto ugunsgrēku skaits 2006.gadā reģistrēts aprīlī, bet 2007.gadā – marta otrajā pusē.
