Inita Savicka
“No Galgauskas kultūras nama pārāk bieži sāk izvadīt cilvēkus, īpaši pēdējā laikā. Mēs tur ejam uz ballēm ar “groziņiem”. Dienā – bēres, vakarā – balle. Galgauskā taču ir kapliča, no kuras var izvadīt! Kāpēc tā notiek?” šādu telefona zvanu no kādas galgausnietes saņēma “Dzirkstele”.
Atbild Galgauskas kultūras nama vadītājs Edijs Frīdenbergs: “Kapliču izmanto. Kas attiecas uz Galgauskas kultūras namu, tad no tā uzcelšanas brīža tas ir kalpojis sabiedrībai. Kultūras nams ir uzcelts par galgausniešu līdzekļiem un turpina kalpot sabiedrībai, tas ir kā pulcēšanās vieta dažādos godos. Latviešiem ir trīs godi: kāzas, bēres un kristības. Un jau no seniem laikiem no kultūras centra ir izvadīti cilvēki – arī sešdesmito gadu vidū, septiņdesmitajos gados. Tas nenotiek tikai šajā momentā. Cilvēki, kuri ir izvadīti no kultūras nama, ir galgausnieši, kuri ir aktīvi piedalījušies Galgauskas pagasta dzīvē. Viņi ir mūsējie, un kam gan citam ir paredzēts kultūras nams, ja ne sabiedrībā nozīmīgiem notikumiem. Arī bēres, lai cik tas būtu ar skumjām emocijām saistīts pasākums, bet tas ir pasākums, un izvadīšana neko sliktu sev nenes līdzi, manā skatījumā, un domāju, ka, lielākās sabiedrības daļas skatījumā, bēres un izvadīšanas brīdis ir goda parādīšana cilvēkam. Manuprāt, tur nav nekā slikta, ja tam tiek izmantots kultūras nams, un kultūras nams ir pielāgots – ir labierīcības, krēsli, siltas telpas. Šī neapmierinātība vairāk saistīta ar emocionālo pusi.”
Ir varbūt kādam emocionāli ne visai, bet arī baznīcās krista, laulā un izvada.
Kaut kāds slims skaidrojums! Varbūt tad arī dzemdības kolektīvi pieņemsim kultūras nama zālē?
Vieta, kur pulcēties cilvēkiem. Tas varētu būt goda mielasts pieminot aizgājēju, kurā pulcējas dzīvie. Bet šī tradīcija! Galgauska rullē
Tur nav nekā slikta,ja kapusvētkos varēja vacinēt,tad izvadīt…..
Par emocionālo pusi… Manu mammu no Galgauskas Tautas nama izvadīja 1964.gadā. Man bija 6. Pēc tam, jau ejot skolā, tur bija gan jaungada eglītes, gan koncerti un balles. Nedomāju, ka kādam tas traucēja. Ļoti jau nu jūtīgi esam palikuši un skaldām matus nevietā. Ir tikai normāli parādīt cilvēkam pēdējo godu.Kad ejat tur ar groziņiem, zārks taču zālē nestāv. Daudz svarīgāk būtu bijis skolu saglabāt.
Inese, lai skolu saglabātu, jābūt skolēniem, kas mācās. Nepietiek ar 20 plus dažiem, kuri nezin kāpēc no Gulbenes it ka braukā
Nē,nē un vēlreis nē! Katrai lietai ir sava vieta. Kas tā par modi ar mirušu cilvēku skraidīt apkārt. Nezvai ,tā skaraidījāt apkārt tuviniekam ,kad viņš vēl bija dzīvs? Edijam protams sava interese,īres nauda un utt. Bet vai šī būtu īstā reize?
Cik dīvaini argumenti! Tātad, kamēr cilvēks bija dzīvs, vinš varēja iet uz kultūras namu un it visur. Tiklīdz nomirst, kas tik ļoti mainās? Viņš pēkšņi kļūst infekciozs vai kaut kā citādi jūs visus sāk apdraudēt? Kādēļ cilvēkam, kas mūžu nodzīvojis pagastā, daudz laba darījis, nedrīkst izrādīt pēdējo godu un izvadīt no kultūras tempļa? Atjēdzieties, ļautiņi, tie ir tikai aizspriedumi un māņticība.
A davai uzriktējam balli (var ar groziņiem ) kapličā. Ja nav aizspriedumu,tad lai nav! Mani tāpat,kad pienāks tā stunda vedīs uz kapliču. Kāpēc es tagad jau nevaru tur ietusēt? Neviens tak nebūs māņticīgs ,es tak visu mūžu dzīvoju Galgauskā.
Un dzīvo tālāk
Paldies,Galgauskas tautas nama vadītājam par šo atbildi! Dzīve sastāv no piedzimšanas un nomiršanas. Dejas ir pa vidu. Kāpēc lai cilvēku neizdarītu no kultūras namā,ja nav citas iespējas? Bēres dienā nekādiem neietekmēs vakarā balli. Un kas ir lielākas cieņas vērts- Galgauskas dzīvojošā un strādājošā izvadīšana,vai balle,kuru apmeklē dažādi cilvēki,starp kuriem, nereti ir piedzērušies un strīdu izraisoši indivīdi?!?