Pēdējā laikā īpaši bieži nākas dzirdēt par dažādiem nepatīkamiem, pat traģiskiem atgadījumiem, kas notiek ar bērniem. Sāpīgi ir klausīties, kā mazie vieni paši atstāti mājās bez uzraudzības un ēdiena, vēl šaušalīgāk ir dzirdēt, ka bērna dzīvība tiek mainīta pret kārtējo alkohola devu.
Es gan cenšos pārāk neiedziļināties šādos notikumos, jo domāt par pieaugušo cilvēku necilvēcību ir smagi. Žēl mazo sirsniņu, ar kuriem tā notiek. Viņi taču nav vainīgi. Laikam arī bezatbildīgos un nolaidīgos vecākus pārmācīt nav iespējams. Bieži vien alkohols izrādās spēcīgāks par cilvēka prātu un gribu.
Daudzi no mums aizbildinās ar aizņemtību un laika trūkumu, tāpēc laiks, kuru pavada ar saviem mazuļiem, ir pārāk īss. Bet, manuprāt, tās ir tikai atrunas un lielākoties negribēšana, jo jebkuriem vecākiem ir jāatrod laiks un iespēja būt kopā ar saviem bērniem. Katrs no vecākiem ir atbildīgs par savu atvasi. Nevar novelt arī bērna skološanu, dažādu prasmju un iemaņu iemācīšanu uz bērnudārza vai skolas pleciem. Pirmkārt, tas ir jādara vecākiem, jo tas ir jūsu bērns un jūsu atbildība.
Nav nozīmes, vai ģimenē ir viens vai četri bērni, ja vecāki ir izlēmuši pasaulē laist mazo dzīvību, tad ir jārēķinās ar to, ka viņa prasīs ļoti daudz un nekādām atrunām no vecāku puses vēlāk nevajadzētu būt. Mēs nevar noņemt atbildību par savu bērnu no sevis un uzgrūst to citiem.
