Individuālisms ir laba lieta, taču aiz katra individuālā burta ir jāprot saskatīt tekstu un jēgu. Man daudzkārt jau ir gadījies skaidrot un pamatot, ka es, piemēram, nerakstu par konkrēto degunu, bet gan par iesnām.
Individuālisms ir laba lieta, taču aiz katra individuālā burta ir jāprot saskatīt tekstu un jēgu. Man daudzkārt jau ir gadījies skaidrot un pamatot, ka es, piemēram, nerakstu par konkrēto degunu, bet gan par iesnām.
Kāds “Dzirksteles” lasītājs jutās aizskarts kā diabēta slimnieks, izlasot manu rakstu “Iegāž vēlme rīt un gulēt”. Tā taču neesot, ka visi diabētiķi pirms saslimšanas tikai rijuši un gulējuši. Viņa diabētam esot cits iemesls. Tad jau par AIDS slimniekiem varētu rakstīt, ka “iegāž vēlme “drāzties””, dusmojās lasītājs. Nu, satriecoši precīzi patiesībā. Iegāž taču – ja “drāžas” neizsargājoties. Varu saprast diabētiķu pretenzijas. Reiz lasīju, ka vēzis “pa sieviešu līniju” rodas, ja pietrūkst harmonijas attiecībās ar vīriešiem, bet resns vēders veidojas, ja apvainojumi tiek “norīti” un paliek “nesagremoti”. Sašutumā paburkšķēju, bet beigās bija vien jāpiekrīt – savs racionālais kodols šajās atziņās bija, lai kā negribēju sākumā to atzīt.
Virsraksts pievērš uzmanību konkrētam rakstam, tāpat kā konkrēts raksts – kādai problēmai. Modernais cilvēks par maz kustas, nenodarbina savus muskuļus, kas veicina diabēta rašanos un provocē vēl citas slimības. Nu, iegāž viņa vēlme labi paēst, ilgāk pagulēt un mazāk kustēties. Tas, protams, neatceļ vēl veselu virkni diabēta riska momentu un iemeslu, ieskaitot iedzimtību, nervu pārslodzi un arī tādus, kad neviens nevar pateikt, kāpēc cilvēks kļūst par diabētiķi. Man nav iemesla neticēt profesoram, savas jomas autoritātei, kurš apliecina, ka jaunākie pētījumi pierādījuši – vielmaiņas aktivitāte ir tieši saistīta ar lielo muskuļu noslodzi. Ticu, ka, gādājot par pietiekamām fiziskām aktivitātēm, cilvēks var izvairīties ne tikai no diabēta. Kustēties nekad nav par daudz, un veselīgs dzīvesveids nāks tikai par labu. Tajā pašā laikā nevar apgalvot, ka saslimst tikai tie, kas dzīvo neveselīgi vai ir nopelnījuši sliktu karmu iepriekšējās dzīves laikā. Dzīvē vienmēr ir izņēmumi. Taču, lai spriestu par kopsakarībām, parasti skatās plašāk, nevis apraksta izņēmumus.
