Ar Lielo pilsētu asociāciju pārrunā slimnīcu tīkla stiprināšanu ārpus Rīgas un slimnīcu finanšu jautājumus

Veselības ministrijā trešdien, 5. aprīlī, ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju pārrunāti slimnīcu tīkla ārpus Rīgas stiprināšanas un sakārtošanas jautājumi, kā arī slimnīcu finanšu aktualitātes, jo slimnīcas saskaras ar finanšu līdzekļu nepietiekamību pieaugušo izmaksu dēļ.

Veselības ministre Līga Meņģelsone informēja, ka jau apmeklējusi slimnīcas Jēkabpilī Aizkrauklē, Dobelē, Cēsīs un šādas vizītes reģionos notiks arī turpmāk. Veselības ministrija šobrīd gatavo ziņojumu par slimnīcu tīkla stiprināšanu visā Latvijā. Saglabājot esošo slimnīcu skaitu, bet, pārskatot slimnīcu iespējas nodrošināt valsts apmaksāto veselības aprūpi noteiktos profilos, ir iespēja virzīties uz tādu veselības aprūpes vidi un modeli, kur pacients var saņemt augstākās kvalitātes ārstniecību un aprūpi, kas paredz atbilstošu skaitu profesionāļu un vajadzīgo infrastruktūru.

Pēc ministres uzsvērtā, runa ir par cilvēkresursiem jeb ārstniecības personām, materiāltehnisko nodrošinājumu izmeklējumu veikšanai un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. “Mūsu mērķis ir pacientiem droša un augstas kvalitātes ārstniecība, kas pieejama atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, algoritmiem, un visiem ir skaidrs un saprotams ceļš, kā to saņemt,” sacīja ministre. Plānojot veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājumu visā Latvijas teritorijā, svarīgi būs veicināt sadarbību starp slimnīcām, kā arī starp slimnīcām un ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

Veselības ministrijas pārstāvji informēja, ka ir uzsākts darbs pie medicīnas pakalpojumu tarifu pārskatīšanas, pie 2024. gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, valdībā iesniegts ziņojums par papildus piešķirto 11 miljonu eiro sadalījumu energoresursu sadārdzinājuma segšanai slimnīcām un top ziņojums par slimnīcu tīkla attīstību un sakārtošanu ārpus Rīgas, ko valdībā plānots iesniegt aprīlī.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs ministrei iesniedza vēstuli, kurā uzskaitīti aktuālākie problēmjautājumi, kas jārisina. Teju visas slimnīcas šobrīd strādā ar zaudējumiem, sniedzot valsts apmaksātos pakalpojumus, jo šobrīd noteiktās pakalpojumu izmaksas neatbilst reālajām izmaksām. Slimnīcām, kuras pamatā ir pašvaldību kapitālsabiedrības, būtu svarīga skaidrība par finansējuma apjomu, lai plānotu darbību īstermiņā un vidējā termiņā. Asociācija uzsver, ka ir nepieciešams pārskatīt noteiktos apmaksas tarifus, nevis kompensēt izmaksu pieaugumus ”ugunsgrēka dzēšanas režīmā”. Steidzami risināms ir cilvēkresursu jautājums, jo vislielākais medicīnas personāla trūkums ir tieši reģionos, slimnīcu līmeņošana būtu sasaistāma ar cilvēkresursu plānošanu.

“Latvijas Lielo pilsētu asociācijas fokusā ir mūsu iedzīvotāju labbūtība, un pārdomātas, pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes organizēšana ir viena no asociācijas prioritātēm. Tāpēc esam gandarīti, ka tikšanās laikā veselības ministre uzklausīja mūsu bažas, kas saistās ar slimnīcu finansējumu, atbalsta mehānismiem, cilvēkresursu pieejamību, arī slimnīcu līmeņu reformu.  Esmu pārliecināts, ka kopīgiem spēkiem, sadarbojoties visām iesaistītajām institūcijām un organizācijām, panāksim risinājumu, kas būs pats labvēlīgākais mūsu iedzīvotājiem,” pēc tikšanās teica LLPA izpilddirektors Normunds Audzišs.

Tikšanās laikā trešdien piedalījās pārstāvji no Jūrmalas slimnīcas, Liepājas Reģionālās slimnīcas, Rēzeknes slimnīcas, Jelgavas pilsētas slimnīcas, Ziemeļkurzemes Reģionālās slimnīcas, Vidzemes slimnīcas, Jēkabpils Reģionālās slimnīcas, kā arī pašvaldību pārstāvji no Ventspils, Valmieras, Ogres, arī Latvijas Pašvaldību savienības.

Šobrīd slimnīcas visā Latvijas teritorijā, kas sniedz valsts apmaksāto veselības aprūpi diennakts stacionārā, ir sadalītas piecos līmeņos un specializētajās ārstniecības iestādēs. Piektā un augstākā līmeņa slimnīcas ir klīniskās universitātes slimnīcas, savukārt pirmā līmeņa slimnīcas nodrošina divus ārstēšanas profilus – terapiju un hronisko pacientu aprūpi.