Boki: ”Jūtamies laimīgi tad, kad esam veseli un varam būt visi trīs kopā”.
Boki: “Jūtamies laimīgi tad, kad esam veseli un varam būt visi trīs kopā.”
Gulbenieši Ģirts un Dace Boki ir jauni, dzīvi mīloši un uzņēmīgi cilvēki, kuri dzīvot un strādāt izvēlējās mazpilsētā. Pirms pusotra gada viņu dzīvē ienāca arī trešais ģimenes loceklis – dēls Ēriks, kurš izmainīja gan vecāku ierasto dzīves ritmu, gan arī attieksmi pret dzīvi.
Klasisks iepazīšanās stāsts
Daces un Ģirta iepazīšanās, kā paši atzīst, bija klasiska. Tas notika skolas ballītē. Tajā laikā Dace mācījās Gulbenes vidusskolā, jutās droša un pārliecināta. Savukārt Ģirts ar draugiem bieži brauca no Stāmerienas uz pilsētas skolu diskotēkām. Ģirtam diskotēka, kura toreiz notika ģimnāzijā, ļoti labi palikusi atmiņā, jo viņu uzlūgusi dejot kāda meitene. “Kā sākām dejot, tā līdz šai dienai esam aizdejojušies,” atzīst Dace.
Pēc laika abi nonāca pie slēdziena, ka attiecības ir jānokārto oficiāli. To, ka abi būs kopā un veidos ģimeni, secinājuši tad, kad Ģirts atgriezies no armijas. “Jutāmies jau stabili dzīvē un zinājām, ko mēs gribam sasniegt, tad arī nolēmām, ka nav vairs mums ko draudzēties, esam radīti viens otram un ir jāprecas, bet precēšanās nenotika ar steigu. Kāzas svinējām 2003.gada augustā,” saka Dace.
Lai veidotos labas savstarpējās attiecības, ir jāpieliek arī pūles, tās nevar palaist pašplūsmā. Gan Dace, gan Ģirts uzskata, ka veiksmīgu attiecību pamatu veido savstarpēja uzticēšanās. “Noteikti nevajag klusēt, bet runāt, jo tikai ar diskusiju mēs nonākam pie kaut kāda kompromisa, ja gadījumā viena domas nesaskan ar otra. Bez mīlestības arī kopā dzīvot nevar. Ja mums ir kaut kas neskaidrs, tad mēs ilgi diskutējam. Atceros, ka mums bija ilga saruna par to, vai dzīvot Rīgā vai Gulbenē, domājām par to, kā Ģirtam būtu labāk mācīties – klātienē vai neklātienē. Bet sadzīviskie sīkumi atrisinās paši no sevis,” stāsta Dace. Arī Ģirts uzsver, ka svarīgi ir runāt, jo tikai tad var nonākt pie kaut kāda kopsaucēja. Esot reizes, kad viņi konsultējoties arī ar citiem cilvēkiem, un lielākie konsultanti viņiem esot pašu vecāki.
Ikdienas rūpes un svētki
Boku ģimenes darbdiena sākas jau pirms septiņiem. Viņiem esot arī savs īpašais “modinātājs” – mazais puika Ēriks. Svarīga ir kopēja rīta kafijas dzeršana, jo pēc tās katrs dodas savās ikdienas gaitās. Bet kā svarīgāko dienas daļu Dace min vakaru, kad tiek gatavotas vakariņas un pārrunāts, kā katram ir veicies. “Bet pats svarīgākais rituāls mums ir iešana gulēt ar pasakām un dziesmām. Pirms bērna piedzimšanas, protams, tā nebija. Tad mēs varējām ilgi skatīties televīziju vai darīt kaut ko citu. Bet tagad mums ir rituāls, ko mēs nedrīkstam izlaist, un tas ir patīkami. Principā mēs esam pakārtoti bērnam,” spriež Dace.
Interesantākas ir sestdienas un svētdienas, kad ģimene dodas uz laukiem Stāmerienā pie Ģirta vai Daces vecākiem. Ir reizes, kad brauc atpūsties pie draugiem vai vienkārši dodas iepirkties, kaut gan paši atzīst, ka nav iecienījuši staigāšanu pa veikaliem, arī Ērikam tas nepatīkot. Ģirtam gan bieži sestdienas un svētdienas paiet sportojot, jo viņš ir gan sporta skolotājs ģimnāzijā, gan arī pasniedz treniņus sporta skolā. Bet, ja nedēļas nogale ir brīva, tad viņš labprāt dodas medībās vai zvejā. Katrā ziņā brīvdienās Dace, Ģirts un Ēriks cenšas kaut kur izkustēties un nesēdēt uz vietas mājās.
Mīļākie svētki Boku ģimenei ir Ziemassvētki, bet, kopš ģimenē ir ienācis dēls, tiek atzīmētas arī viņa jubilejas. Pirmajā gadā tika svinēts laiks, kad mazajam palika mēnesis, tad divi, trīs un tā līdz gadam. Bet gadiņš – tas jau esot bijis vesels notikums, dēla jubileja svinēta kuplā ģimenes un draugu lokā.
Tālākie nākotnes mērķi
Ģirts atzīst, ka arī turpmāk vēlas strādāt skolā ar bērniem, jo viņam tas ļoti patīkot. Brīdī, kad diploms bijis rokā, viņš zinājis, ka var iet strādāt par policistu vai ugunsdzēsēju, bet tomēr izvēlējies darbu skolā, kaut gan pats saka, ka darbs neesot viegls, toties interesants. Ģirts stāsta: “Laukos ir vieglāk strādāt ar bērniem nekā lielu pilsētu skolās. Man bija prakse Rīgas skolās, tas bija šausmīgi – meitenēm – frizūras, gari nagi, balti sporta tērpi, ar kuriem nedrīkst sēdēt uz grīdas un vingrot, un vēl jau arī varot sasvīst, un ko tad lai viņas darot? Stunda jau ir tikai 40 minūtes, neies jau neviens īpaši piepūlēties.” Ģirts arī neslēpj, ka tagad vairs neesot tā, kā jaunībā, ka varēja aizskriet, kur grib, tagad ir jārēķinās ar trešo, un labi, ka ir omītes un opīši, kas palīdz.
Savukārt Dace stāsta, ka tagad, kad ir pagājis zināms laika posms, kopš dzīvojusi mājās, auklējot bērnu, gribot turpināt atrast sevi. Laikā, kad mazā vēl neesot bijis, viņa zinājusi, kāda ir, ko var un spēj, bet tagad, kad ir māmiņa, viņa apzinās pavisam citas vērtības. “Pašlaik mans darbs ir sēdošs, tomēr mana būtība ir nesēdēt uz vietas. Esmu apzinājusies citas vērtības, gribu būt izaugsmē un procesā. Šobrīd man liekas, ka es esmu vienā punktā un vēl īsti nezinu, uz kuru pusi man novirzīties,” stāsta Dace.
Galvenais – laba veselība
Daudzi cilvēki domā, ka galvenais ir nauda un tad jau viss ir labi. Savukārt Ģirts un Dace īpaši uzsver citu – tā ir veselība. Dace teic, ka viņa ir tik nelaimīga brīžos, kad sāp galva vai visi ir slimi, jo šis gads esot iesācies ar slimošanu. Viņa jūtas laimīga, kad visi ir veseli un visiem viss ir labi, var darīt ikdienas darbus un vienkārši būt kopā. Ģirtam ir prieks, kad ir veselība, saticība ģimenē un jumts virs galvas.
***
VIZĪTKARTE
Boku ģimene
Dzimuši:
Ģirts – 1980.gada 3.maijs,
Dace – 1981.gada 13.jūlijs,
Ēriks – 2006.gada 9.augusts.
Horoskops:
Ģirts – Vērsis,
Dace – Vēzis,
Ēriks – Lauva.
Darbojas:
Ģirts – sporta skolotājs ģimnāzijā, darbojas arō sporta skolā, pasniedzot treniņus džudo un vieglatlētikā,
Dace – Gulbenes kultūras centrā raksta projektus,
Ēriks – apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi “Auseklītis”.
Hobiji:
dejošana, sports un ēst gatavošana.
Mīļākie svētki:
Ziemassvētki un dēla dzimšanas diena.
Tālākie nākotnes mērķi:
Ģirts – saista ar darbu skolā,
Dace – turpināt atrast sevi.
