Stāvu veikalā pie vitrīnas, kurā izvietoti piena produkti,
mēģinot uzburt, kas rakstīts uz dažādu piena pārstrādes uzņēmumu
ražoto krējumu traukiem, un arvien vairāk pārliecinos, ka par tīru
krējumu drīz vien varēsim runāt pagātnes formā. Par to liecina
norāde, ka grasos iegādāties nevis krējumu, bet krējuma produktu,
kura galvenā sastāvdaļa ir augu tauki. Pārcilāju sviesta paciņas un
atkal lasu, ka sviesta sastāvā – augu tauki. Neesmu vienīgā, kas
nodarbojas ar lasīšanu, jo dzirdu, ka blakām divas pircējas viena
otrai stāsta, ka pat piena ražošanai tiekot izmantots piena
pulveris. Pats no
sevis rodas jautājums, ko tad īsti mēs ēdam? Kur palicis lauku
saimniecību pārstrādei piegādātais piens, kur krējums, ja
noteicošie ir augu tauki? Nav jābrīnās, ka cilvēki arvien vairāk
kavējas pie pārtikas preču plauktiem, jo atrast pat īstu maizi esot
problemātiski. Uz veikalu var doties, ņemot līdzi Latvijas
patērētājiem sagatavotu ceļvedi “Viss par to, ko mēs
ēdam”. Tomēr diezin vai kādam ir tik daudz laika, lai
katra produkta izvērtēšanai nodotos desmit minūtes, jo cilvēkam ar
vājāku redzi būs nepieciešams sameklēt palielināmo stiklu, lai
izlasītu produkta sastāvdaļas. Pircējus aicina izvēlēties tikai
vietējās izcelsmes un bioloģiski audzētu pārtiku. Diemžēl
bioloģiski audzēta pārtika veikalos vēl ir retums. Lai kā
bioloģiskā piena ieguvēji un dārzeņu audzētāji cīnās par savu vietu
zem saules, viņiem tas īsti vēl nav izdevies.
