Londona, 15.febr., LETA–BBC. Pēc 20 gadus ilgiem pētījumiem zinātnieki nav tikuši necik tuvāk vakcīnas izstrādei pret HIV, paziņoja Amerikas Zinātnes progresa asociācijas (AAAS) prezidents profesors Deivids Boltimors.
Viņš uzskata, ka šī cīņa ir pārāk svarīga, lai padotos, kaut arī daži saka, ka vakcīna nekad netikšot atklāta.
“Tas ir milzīgs izaicinājums, jo, lai imunoloģiski kontrolētu HIV, zinātniekiem jāpārspēj daba, jāizdara kaut kas tāds, ko daba ar savām četru miljardu gadu evolūcijas priekšrocībām nav spējusi izdarīt,” viņš teica.
“Panākumu trūkumu var saprast, taču tas nav pieņemams,” viņš piebilda.
Runādams AAAS gadskārtējā konferencē Bostonā, profesors Boltimors teica, ka HIV evolucionējis tā, lai aizsargātu sevi pret cilvēka imūnsistēmu.
“Es uzskatu, ka HIV ir atradis veidu, kā pilnībā apmuļķot imūnsistēmu,” viņš teica. “Tādēļ mums jātiek soli priekšā dabai.”
Mēģinājumi kontrolēt vīrusu ar antivielām vai stimulējot ķermeņa imūnsistēmu ir cietuši neveiksmi. Tas vieš depresiju vakcīnas izstrādātājos, jo viņi neredz cerīgu veidu, kā gūt panākumus, viņš teica savā prezidenta uzrunā konferences dalībniekiem.
Tagad zinātnieki pievēršas jauniem paņēmieniem, piemēram, gēnu un cilmes šūnu terapijai, kaut arī tie vēl ir “bērna autiņos”.
“Cilvēkā ir tikai jāmēģina mainīt gēnus cilmes šūnās,” sacīja profesors Boltimors, kurš ir viens no vadošajiem speciālistiem HIV jautājumos. “Tāpēc mēs mēģinām to darīt, izstrādāt vektorus, kuri var nest gēnus ar terapeitiskām priekšrocībām.”
Profesors Bolitmors saņēma Nobela prēmiju medicīnā 1975.gadā par līdzdalību atgriezeniskās transkriptāzes atklāšanā. Tā ir ferments, kuru, kā vēlāk tika atklāts, HIV izmanto, lai vairotos cilvēka šūnās.
Tagad viņš ar Geitsa fonda atbalstu vada firmas “Caltech” Boltimora laboratoriju, kas meklē iespējas ģenētiski stimulēt imūnsistēmu pret inficējošiem aģentiem, it īpaši HIV.
