Par to, ka Saeimas komisija iecerējusi aizliegt smēķēt autovadītājiem, kuri atrodas pie stūres, atļaujos pasmaidīt. Tad jau jāizgudro speciāla iekārta, ar kuras palīdzību iespējams noteikt – ir vai nav smēķēts salonā. Manuprāt daudz lielāku ļaunumu nodara vadītājs, kas pie stūres sēžas nevis ar aizpīpētu cigareti mutē, bet pamatīgā alkohola reibumā. Tad jau turpināsim cīnīties ar šo netikumu! Auto ir privāta lieta un telpa, tāpēc arī šeit noteicošā būs smēķējoša vadītāja attieksme pret pasažieriem.
Piekrītu, ka smēķēšana ir sabiedrības netikums, bet nekādi aizliegumi no tā neatturēs, ja cilvēks pats nesapratīs, ka kupla dūma vilkšana nav šikums, bet pavirša attieksme pret savu veselību. Neviens smēķētājs nelasa uzrakstus uz cigarešu paciņām, ka smēķēšana nogalina. Drīzāk lepni norāda, ka viņš cēlies no smēķētāju dzimtas, kur vectēvs un vecvectēvs pat viņsaulē aizgājuši ar papirosu starp lūpām, pie tam – lielā vecumā.
Arī desmit metros atskaitāmais attālums no iestādes durvīm nav nekāds pīpmaņu bieds. Neviens taču nekontrolē – ir tie metri vai nav. Smēķēts tiek gan stāvot uz durvju sliekšņa, gan tā iekšpusē. To, ka pēc diviem gadiem ieviesīs absolūtu aizliegumu smēķēt sabiedriskās ēdināšanas vietās, vērtēju pozitīvi, jo patiešām ir nepatīkami, ja, vakariņojot kādā kafejnīcā, tīkamo ēdiena smaržu nomāc cigarešu dūmu smarža. Protams, vienmēr jau var atļauties aizrādīt, bet tas ne katrreiz dod vēlamo rezultātu. Sabojātu vakariņošanas noskaņojumu gan.
