Belgrada, 22.febr., LETA–DPA/AFP. Belgradas komunālie dienesti piektdienas rītā tīrīja iepriekšējās nakts grautiņu gruvešus, tomēr Serbijas premjerministrs Vojislavs Koštuņica un citas amatpersonas atsakās nosodīt vainīgos.
Ceturtdienas nakts vardarbības uzplūdos cilvēku pūļi apmētāja ar akmeņiem, demolēja un dedzināja vēstniecības, birojus un automašīnas. Viens cilvēks zaudēja dzīvību un vairāk nekā 150, no kuriem 50 bija policisti, guva ievainojumus. Apdegušais līķis, kas tika atrasts gruzdošajā ASV vēstniecībā, vēl nav identificēts.
Lai apdzēstu liesmas ASV vēstniecībā, ugunsdzēsēji bija spiesti pieliet ar ūdeni vēstniecības konsulārās daļas pirmo un otro stāvu. Pūļa trakošanā bojātas arī Vācijas, Horvātijas, Turcijas, Beļģijas, Bosnijas un Kanādas vēstniecības. Policija reaģēja vāji, izraisot protestus no ārvalstu galvaspilsētām.
Pūlis, kurā bija lielākoties jaunieši, atgādināja tipisku sporta huligānu baru. Viņi izdemolēja un aizdedzināja “McDonald’s” ēstuvi Belgradas centrā un izlaupīja “Nike”, “Benetton” un citu firmu veikalus.
Policija bija spiesta iejaukties, lai aizstāvētu raidstacijas B92 ēku. Nacionālistu politiķi šo radio bija nodēvējuši par antipatriotisku, jo tas kritiski ziņojis par Serbijas vadības kursu.
Vardarbība izcēlās pēc plašā mītiņa, kurā cilvēki protestēja pret Kosovas neatkarību un Rietumu atbalstu tai. Galarezultātā 200 000 cilvēku mierīgo demonstrāciju aptumšoja vairāku simtu huligānu trakošana.
Kosova pasludināja neatkarību no Serbijas svētdien, un līdz piektdienai to bija atzinušas vairāk nekā 20 valstis, arī lielākā daļa Rietumu lielvalstu.
Belgrada ir atsaukusi savus vēstniekus uz konsultācijām no visām valstīm, kuras atzinušas tās teritorijā nodibināto “viltus valsti”.
Eiropas Savienība (ES) organizē misiju, lai palīdzētu jaunajai valstij sākt funkcionēt, un tas saniknojis Belgradu un licis iesaldēt Serbijas tuvināšanos dalībai ES.
Pirms uzbrukumiem premjerministrs Koštuņica un citi runātāji mītiņā apsūdzēja Rietumus, ka tie mēģinot nolaupīt Serbijai tās teritoriju un piespiest to pakļauties.
Pēc uzbrukumiem diplomātiskajām misijām un laupīšanas Koštuņica klusē, atsakoties nosodīt vainīgos.
Serbijas Demokrātiskās partijas pārstāvis noraidīja Vašingtonas protestu par vēstniecības aizdedzināšanu, sakot, ka jaunieši esot vienīgi reaģējuši uz ASV lēmumu atzīt Kosovu.
Pirms šiem vardarbības aktiem līdzīgi uzbrukumi notika visu nedēļu kopš Kosovas atdalīšanās no Serbijas.
Koštuņicas nacionālistu bloka amatpersonas valdošajā koalīcijā tomēr ieņēma aizsardzības pozīcijas. “Viņi [NATO] sasita visu mūsu valsti, un kas salīdzinājumā ar to ir daži izsisti logi,” pirms tam tika teicis infrastruktūras ministrs Velimirs Iličs, komentējot Slovēnijas protestu pret tās vēstniecības izdemolēšanu.
Daži novērotāji uzskata, ka huligāni darbojās ar nacionālistu klusējošu piekrišanu, un spiediens uz jau tā saspringtajām Serbijas un Rietumu attiecībām vēl palielināsies.
Tikmēr Bosnijas serbu parlaments ceturtdien paziņoja, ka Serbu republikai ir tiesības atdalīties no Bosnijas, ja Kosovas neatkarību atzīs ievērojams skaits ANO valstu un vairums ES dalībvalstu.
“Ja ievērojams skaits ANO locekļu, it īpaši ES dalībvalstis, atzīs Kosovas neatkarību (..), tādā gadījumā Serbu republikas parlaments uzskata, ka tam ir tiesības rīkot referendumu par valsts statusu,” teikts rezolūcijā, kas ar ievērojamu balsu pārsvaru pieņemta parlamentā.
Kosovas parlaments, kurā dominē etniskie albāņi, svētdien vienpusēji pasludināja neatkarību no Serbijas, izraisot bažas, ka līdzīgi varētu rīkoties serbi etniski sašķeltajā Bosnijā.
Bosnija sastāv no divām lielā mērā autonomām vienībām – Serbu Republikas un Musulmaņu un horvātu federācijas. Katrai ir savs parlaments, valdība un policija.
Daudzi serbi uzskata, ka viņu teritorijai būtu jāseko Kosovas paraugam un jāatļauj atdalīties no Bosnijas, lai galarezultātā apvienotos ar Serbiju, kuru viņi uzskata par savu dzimteni.
