Cīrihe, 25.feb., LETA–AFP. Lielbritānijas un Skandināvijas valstu tiesībsargājošās institūcijas pirmdien mēģinājuši iegūt pieeju to personu datiem, kuri izvairījušies no nodokļu nomaksas, izmantojot kontus Lihtenšteinā. Līdzīgs skandāls nesen izvērsās arī Vācijā.
Lihtenšteinas investīciju kompānija “LGT Group” atzinusi, ka Vācijas tiesībsargājošo institūciju rokās nonākušo informāciju par bankas klientiem 2002.gadā nozaga kāds kompānijas bijušais darbinieks, vēlāk pārdodot to Vācijas slepenajiem dienestiem.
“Nelegā veidā Vācijas uzraudzības orgāniem izpaustie dati ir ierobežoti, un tie ir no [“LGT Group” struktūrvienības] “LGT Treuhand” 2002.gadā nozagtie dati,” sacīja “LGT Group” pārstāvji.
Kā ziņots, Vācijas amatpersonas iepriekš atzina, ka Berlīne samaksājusi kādam vārdā nenosauktam informācijas sniedzējam 4-5 miljonus eiro (2,8-3,5 miljonus latu) par ziņām, kuras liecina par nodokļu krāpšanos Lihtenšteinas lielākajās bankās.
Neparastās Vācijas izmeklētāju metodes izraisījušas pretrunīgu reakciju.
Šobrīd atklātībā nonākusi informācija, ka līdzīgi rīkojušies arī Lielbritānijas izmeklētāji.
Lielbritānijas dienesti samaksāja 100 000 sterliņu mārciņu (93 300 latu) par aptuveni 100 turīgu Lielbritānijas iedzīvotāju sarakstu, kuri izvairījušies no nodokļu nomaksas, izmantojot Lihtenšteinas kredītiestāžu pakalpojumus.
Arī Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas regulatori pauda interesi par banku klientu sarakstu, vēsta Vācijas laikraksts “Handelsblatt”.
Vienlaikus avīze citēja izmeklēšanai tuvu anonīmu personu, kura pavēstīja, ka Vācijas izmeklētāju rokās nonākušajā iespējamo krāpnieku sarakstā bija ne tikai Vācijas pilsoņu vārdi.
“Ja kāds slepeni kopē datus uz diska, viņam nav laika atlasīt vārdus atkarībā no nacionalitātes,” sacīja anonīmais avots.
Vācija pirmdien paziņoja par gatavību sniegt tai pieejamos datus arī citām ieinteresētām vai lietā iesaistītām valstīm.
“Mēs plānojam atbildēt uz pieprasījumiem šajā sakarā,” norādīja Vācijas Finanšu ministrijas pārstāvis Torstens Albigs.
Savukārt LGT pārstāvji pauda neapmierinātību ar informācijas apmaiņas procesu starp Eiropas valstīm.
“Acīmredzot, nozagtā informācija tika nelegāli, tiešā vai netiešā veidā, atklāta citiem. LGT uzskata šādus pasākumus par lielā mērā aizvainojošajiem,” norādīja LGT pārstāvji.
Tādējādi nelegālā veidā tika atklāti dati par aptuveni 1400 klientiem, tostarp 600 cilvēki bija Vācijas rezidenti.
LGT paziņoja, ka Vācijas uzraudzības organizācijām konfidenciālus datus atklāja viņu darbinieks, Lihtenšteinas pilsonis Heinrihs Kībers, kas strādāja bankā no 1999.gada un līdz 2002.gada novembrim.
Kībers iepriekš jau tika iesaistīts nekustamā īpašuma mahinācijās, kā dēļ Spānijas uzraudzības orgāni viņam piemēroja sodu 550 000 dolāru (261 500 latu) apmērā.
Kībers izbrauca no Lihtenšteinas 2002.gada novembrī. Savukārt pirms tam viņš nokopēja LGT klientu bāzes datus.
Lihtenšteinas skandāls izraisīja bažas Šveicē. Šīs valsts banku pārstāvji pieļauj iespēju, ka arī viņu darbība varētu tikt pārbaudīta.
“Spiediens uz Šveici palielinās, un valsts kārtējo reizi ir nokļuvusi [starptautiskās sabiedrības] uzmanības centrā,” norādīja Cīrihes universitātes ekonomisko pētījumu nodaļas vadītājs Žans Egberts Šturms.
Saskaņā ar Šveices likumdošanu, bankām jāsniedz informācija krimināllietu izmeklētājiem, kā arī jāziņo par naudas atmazgāšanas gadījumiem, vienlaikus kredītiestādēm ir aizliegts izpaust informāciju vietējiem vai ārvalstu nodokļu dienestiem.
Jau vēstīts, ka Lihtenšteina paudusi gatavību pilnībā sadarboties ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu tiesas varas iestādēm, tādējādi mēģinot ierobežot ES uzņēmēju iespēju Lihtenšteinā izvairīties no nodokļu nomaksas.
Vienlaikus Lihtenšteina neplāno mainīt savu nodokļu likumdošanu.
Tuvākajā laikā Lihtenšteina gatavojas parakstīt līgumu par pievienošanos Šengenas zonai. Tādējādi valsts būs spiesta sadarboties ar ES kriminālnoziegumu izmeklēšanā.
