Rīga, 13.marts, LETA. Skandināvijas koncernam “TeliaSonera” piederošos 49% SIA “Lattelecom” daļu varētu pārņemt Latvijas valstij piederošais “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), savukārt skandināvi pretī saņemtu LVRTC kontrolētos 23% “Latvijas Mobilā telefona” (LMT) daļu, kā arī iespēju nopirkt 5% LMT daļu, kas ar Privatizācijas aģentūras starpniecību pieder valstij, un 23% LMT daļu, kas pieder “Lattelecom”.
Līdz ar to “Lattelecom” pilnībā nonāktu valsts kontrolē, bet “TeliSonera” iegūtu 100% LMT daļu.
Par šādi ierosinājumu žurnālistus šodien informēja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), kurš trešdien to apspriedis arī ar “TeliaSonera” mobilā biznesa “Mobility” vadītāju Kenetu Karlbergu un citiem koncerna pārstāvjiem.
Pēc Šlesera teiktā, “TeliaSonera” konceptuāli piekritusi šādam darījumam.
Karlbergs aģentūrai LETA atzina, ka darījums pēc būtības neatšķiras no tā, par kuru bija sarunas un pat abpusēja abu operatoru novērtēšana 2006.gadā, proti, ka “TeliaSonera” nopirktu atlikušās valsts daļas LMT, mainot pret tām savas 49% daļas “Lattelecom” un kādu naudas summu, lai kopēja samaksa kapitāla daļās un naudā atbilstu LMT cenai, par kuru puses būtu vienojušās.
Šlesers uzskata, ka nākotnē valsts varētu izsolē pārdot no “TeliaSonera” iegūtos 49% “Lattelecom” daļu, tomēr saglabāt uzņēmumā kontroli.
Kā ziņots, ASV investīciju kompānija “The Blackstone Group”, kuru kā privatizācijas pretendenti piesaistīja nu jau bijušais “Lattelecom” vadītājs Nils Melngailis, ir pieļāvusi iespēju iegādāties 49% “Lattelecom” daļu par 142 miljoniem latu.
Kā ziņots, “TeliaSonera” patlaban pieder 49% “Lattelecom” daļu, bet Latvijas valstij 51%. Skandināvu koncernam pieder arī 49% LMT daļu, vēl 28% LMT daļu pieder valstij – 23% ar LVRTC un 5% ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, bet atlikušie 23% LMT daļu pieder “Lattelecom”.
Kā ziņots, 11.martā valdība nevienojās par atbalstu kādam no līdz šim piedāvātajiem “Lattelecom” privatizācijas piedāvājumiem un jautājums atkārtoti tiks skatīts otrdienā, 18.martā. Valdība plāno vienoties par skaidru pozīciju uzņēmuma privatizācijā, iepriekš sacīja Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC).
Šlesers Karlbergam solījis nākamās nedēļas sākumā nosūtīt rakstisku priekšlikumu, taču zviedri uzstāj, ka arī pēc šāda darījuma jauniem īpašniekiem būtu jānodala fiksētā operatora vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības funkcijas.
Skaidrojot, kādēļ “TeliaSonera” kā darījuma nosacījumu izvirzīs “Lattelecom” funkcionālo sadali, Karlbergs norādīja: “Jautājums par konkurenci Latvijā mums kļūst arvien aktuālāks. Ja pārdosim “Lattelecom”, pieprasīsim, lai jaunais īpašnieks veic šādu tīklu nodalīšanu.”
Gadījumā, ja “TeliaSonera” iegūs tikai LMT, tā centīsies attīstīt kompāniju kā “pilnasinīgu konkurentu fiksētā tīkla operatoram”, piedāvājot bezvadu balss sakarus un internetu, kā arī fiksētos punktos mājās un birojos, sacīja Karlbergs, norādot, ka LMT varētu ienākt fiksēto sakaru tirgū, pērkot tīkla jaudu un pieslēgumus kaut vai no nākotnes “Lattelecom” vairumtirdzniecības uzņēmuma.
Ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK), kurš ir valdības izveidotās “Lattelecom” privatizācijas darba grupas vadītājs, nav sīkākas informācijas par Šlesera tikšanos ar “TeliaSonera”, aģentūru LETA informēja ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Spriņķe.
“Katrā gadījumā, ja runājam par kādu izteiktu priekšlikumu “TeliaSonera”, tas vērtējams tikai kā Šlesera pašiniciatīva, bet noteikti ne kā oficiāls valdības piedāvājums,” norāda Gerhards.
Ekonomikas ministrs informē, ka sākotnēji ir bijusi iecere organizēt valdības darba grupas sanāksmi ar “TeliaSonera”, bet, tā kā valdība otrdien vēl nevienojās par vienotu pozīciju “Lattelecom” privatizācijas jautājumā, tikšanās atcelta.
“Nevar pārmest Šlesera kungam, ka viņš kā par telekomunikācijām atbildīgais ministrs tomēr ir ticies ar “TeliaSonera”. Bet, par ko viņi runājuši, jautājiet viņam pašam. Tā viennozīmīgi nav bijusi valdības oficiāla pozīcija, jo par to tikai nākamotrdien turpināsies diskusijas Ministru kabinetā,” skaidro Gerhards.
Kā ziņots, jau no pagājušā gada otrās puses aktīvi tiek risināts jautājums par “Lattelecom” un LMT privatizāciju, taču valdība joprojām nav spējusi izšķirties par konkrētu privatizācijas modeli.
Pirmie privatizēt uzņēmumu pieteicās uzņēmuma vadība un darbinieki, par “Lattelecom” izpirkšanas darījuma finansētāju izvēloties “Blackstone”. Realizējot šo shēmu, “Lattelecom” vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi – 5%, bet “Blackstone” – 92,51%, savukārt valsts ieņēmumi no šī darījuma varētu sasniegt 435 miljonus latu. Valdība šo privatizācijas shēmu noraidīja.
Vēlāk “TeliaSonera” izteica valdībai piedāvājumu par visu LMT un “Lattelecom” kapitāldaļu iegādi un kā iespējamo summu Karlbergs nosauca 500 miljonus latu. Tos “TeliaSonera” būtu gatava maksāt par 51% “Lattelecom”, kam pieder 23% LMT daļu, un 28% LMT daļu, kas vēl pieder valstij. Tomēr arī šo priekšlikumu valdība šā gada 12.februārī noraidīja.
