Rīga, 14.marts, LETA. Briselei sarunās ar Vašingtonu neizdevās panākt, lai visi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi varētu ceļot uz ASV bez vīzas, bet divpusējās sarunās šo jautājumu bija iespējams virzīt uz priekšu, šodien intervijā “Radio SWH” atzina Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Zatlers vēlreiz pauda cerību, ka bezvīzu režīms starp ASV un Latviju varētu stāties spēkā jau šogad. Valsts prezidents norādīja, ka saprašanās memoranda parakstīšana devusi iespēju veikt konkrētus pasākumus, lai Latvijas un ASV starpā stātos spēkā abpusējs bezvīzu režīms, kas, pēc Zatlera vārdiem, ir “augstākās labvēlības statuss starp abām valstīm”.
Kā ziņots, arī Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) iepriekš atzina, ka ES dalībvalstis, kas pašas bauda bezvīzu režīma “labumus”, nedrīkstot likt citiem gaidīt bezvīzu režīma ieviešanu.
ASV iekšzemes drošības ministrs Maikls Čertofs, šonedēļ viesojoties Rīgā, norādīja: ja visas ES dalībvalstis, kurām nav bezvīzu režīma ar ASV, kopīgi gaidīs, kamēr tās atbildīs noteiktajiem kritērijiem, tad tādām valstīm kā Latvijai un Igaunijai būs ilgāk jāgaida, līdz šo valstu pilsoņi varēs ceļot uz ASV bez vīzas.
LETA jau ziņoja, ka 12.februārī gan Igaunija, gan Latvija parakstīja ar ASV saprašanās memorandu par bezvīzu režīma ieviešanu. Neviens no saprašanās memoranda nosacījumiem nav pusēm juridiski saistošs, bet tas atspoguļo “pušu labas gribas nodomus”.
Memorands pauž abu valstu kompetento iestāžu nodomu sadarboties informācijas apmaiņā par zināmajiem vai aizdomās turamajiem teroristiem, par jautājumiem migrācijas lietās, kā arī attiecībā uz tādas informācijas sniegšanu, kas veicinās terorisma un noziedzības apkarošanu. Memorands paredz arī pušu sadarbību personu atpakaļuzņemšanas jautājumos, kā arī programmu izstrādi attiecībā uz lidojumu drošību.
LETA jau ziņoja, ka iepriekš ES aicināja Čehiju neparakstīt vienošanos ar ASV, kas varētu palīdzēt panākt bezvīzu režīmu Čehijas pilsoņiem iebraukšanai ASV. ES dalībvalstīm būtu “jāatturas uzņemties saistības vai parakstīt kaut ko tādu, kas varētu ietekmēt jomas, kuras atrodas Kopienas vai Savienības kompetencē”, teica kāds Slovēnijas prezidentūrai tuvs avots.
