Rīga, 16.marts, LETA. Uz 16.marta pasākumiem Rīgā bija iecerējušas ierasties ekstrēmi noskaņotas personas no Igaunijas un Lietuvas. Taču tiesībsargājošo iestāžu veiksmīgas sadarbības rezultātā tas netika pieļauts, aģentūrai LETA teica iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP).
Viņš sacīja, ka, Latvijas policijai sadarbojoties ar kaimiņvalstu kolēģiem, izdevies šīs personas apturēt pirms ierašanās Rīgā, kur tās, iespējams, bija ieplānojušas sarīkot kādas nekārtības.
Minētās persona netika aizturētas, bet viņām tika izteikts brīdinājums par to, kas notiks, ja ekstrēmisti nepaklausīs policistu ieteikumam atgriezties savā valstī.
Segliņš arī atzina, ka šodien visi pasākumi noritējuši bez jebkādiem nopietniem incidentiem un par policijas veiksmīgo darbu viņš izsaka pateicību, gan Valsts policijas, gan Drošības policijas darbiniekiem, kuri nopietni strādājuši pie operatīvās informācijas vākšanas. Viņš arī pateicās Rīgas pašvaldības policijai, kas veltījas lielus spēkus kārtības nodrošināšanai.
Kā teica ministrs, kādam varbūt šķitis, ka pilsētas centrā policijas ir gana daudz, taču viņaprāt tas bija nepieciešams un pateicoties tam nekādas nekārtības netika pieļautas.
Kā ziņots, šodien latviešu leģionāru piemiņas pasākuma laikā Rīgā policija aizturējusi trīs iereibušus vīriešus.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa, aizturētie vīrieši nav bijuši saistīti ar leģionāru piemiņas pasākumu. Diviem vīriešiem noformēts administratīvo pārkāpumu protokols par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā.
Latviešu leģionāru pieminas gājienā piedalījās ap 1500 cilvēku, bet pret piemiņas pasākumiem protestēja ap 200 cilvēku.
Leģionāru piemiņas dienu 16.martā sāka atzīmēt “Daugavas vanagu” organizācija 1952.gadā. Tieši šī diena tika izvēlēta, jo 1944.gadā tajā sākās kauja Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni “93,4”. Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – cīnījās kopā, turklāt vienīgo reizi visa kara laikā – latviešu vadībā.
1998.gada vasarā Saeima 16.martu noteica par Latviešu karavīru atceres dienu, taču pēc divus gadus ilgušām asām diskusijām deputāti to atzina par kļūdu un 2000.gadā 16.marts tika svītrots no oficiālo atceres dienu saraksta.
