Rīga, 13.apr., LETA. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozes par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu nākamajos gados ir pārāk konservatīvas. Šādu viedokli aģentūrai LETA pauda “DnB Nord bankas” Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja.
Kā ziņots, SVF prognozē, ka Latvijas IKP šogad varētu palielināties par 3,6%, 2009.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme saruks līdz 0,45%, bet 2010.gadā – līdz 0,28%.
“SVF prognozes par Latvijas ekonomikas attīstību diez vai būtu uztveramas kā neapstrīdama patiesība. Grūti atcerēties, ka SVF iepriekš būtu prognozējis, piemēram, ASV kredītu krīzi un pasaules lielākās ekonomikas nonākšanu līdz recesijai,” norādīja Vēja.
Arī iepriekšējās SVF prognozes par Latviju ir bijušas visai konservatīvas un par vairākiem procentpunktiem zemākas par IKP faktisko pieaugumu, atgādināja eksperte.
“DnB Nord bankas” prognozes par IKP pieaugumu šajā gadā ir nedaudz augstākā līmenī – 5%-6%, tomēr nevar pilnībā izslēgt, ka attīstības temps samazināsies līdz SVF minētajiem 3,6%.
“Tomēr nesaskatām, ka 2009. un 2010.gadā ekonomikas izaugsme varētu noslīdēt līdz mazāk nekā 0,5%, kā to paredz SVF. Pašlaik strauju pieaugumu uzrāda Latvijas eksporta sektors, visai straujš kāpums ir transporta nozarē, lielā mērā pateicoties tranzīta kravu pārvadājumu pieaugumam pa dzelzceļu un caur Latvijas ostām, tāpat februārī ir atjaunojies pieaugums tirdzniecībā, kas no atsevišķām nozarēm dod vislielāko daļu iekšzemes kopproduktā – ap 20%,” akcentē Vēja.
Vēja norāda, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance nu jau aptuveni pusgadu uzlabojas, eksporta pieauguma tempiem būtiski apsteidzot importa pieauguma tempus. Februārī gan ārējās tirdzniecības deficīts atkal nedaudz pieauga, bet tomēr bija mazāks nekā praktiski visa pagājušā gada laikā.
“Pēdējos mēnešos strauji palielinās lauksaimniecības un pārtikas preču, iekārtu un mehānismu, ķīmiskās rūpniecības izstrādājumu, metālu eksports, vairāk nekā kompensējot ne tik pozitīvo attīstību koka un koka izstrādājumu eksportā. Attiecīgi arī maksājumu bilances tekošā konta deficīts pagājušajā gadā samazinājās no vairāk nekā 26% pirmajā ceturksnī līdz 17,7% ceturtajā ceturksnī. Tekošā konta deficīta samazināšanās turpināsies arī šogad, kā to paredz arī SVF,” uzskata eksperte.
Savukārt Vēja norāda, ka, vājinoties iekšzemes pieprasījumam, inflācijas pieauguma temps martā jau ir samazinājies un gada inflācija pieaugusi tikai par 0,1 procentpunktu – no 16,7% februārī līdz 16,8% martā.
“Aprīlī gan vēl ir gaidāma elektroenerģijas tarifu paaugstināšana, kas kopējo inflācijas līmeni var palielināt par apmēram 0,6 procentpunktiem un netieši ietekmēs arī citu preču un pakalpojumu cenas, tomēr būtu reāli sagaidīt, ka līdz šā gada beigām gada inflācijas līmenis būs pietuvojies viencipara skaitlim, ja vien pasaules tirgus neskars jauni pārtikas un naftas cenu kāpuma šoki,” domā Vēja.
