Te jūties kā Gruzijā. It kā atrastos kalna virsotnē.
Te jūties kā Gruzijā. It kā atrastos kalna virsotnē. Baltais viesu nams ir kā villa, ar ērti piebraucamu automašīnu stāvvietu. Skatienam paveras plašums. It kā jūra. Lido arī kaijas. Un pagalmā stāv padomju gadu eksotikas liecība – Ļeņins. Pamatīgs granīta krūšutēls. Kā Gruzijā, bet patiesībā – Balvos.
“Mēs to te nenolikām. Sākumā šinī vietā bija glābšanas stacija uz ūdeņiem. Pēc tam te bija muzejs. Tāpēc arī Ļeņins uz šejieni bija atvests. Kā pagātnes palieka. Piemineklis bija izjaukts pa daļām. Salikām atkal no jauna kopā. Tā viņš te ir tagad visā godībā jau trīs gadus. Pagātne, vēsture. Var nākt apskatīties. Pagātni nevar vairs pārveidot. Turklāt Ļeņins jau nelūdz, lai viņam ceļ pieminekļus,” stāta saimniece Lilija Luašvili
Viņa stāsta, ka jau trīs gadus piemineklis sadzīvo ar Luašvili ģimenes galvas Vasīlija celto balto namu, kur izveidota arī banketu zāle 50 cilvēkiem. Zāles nosaukums “Vahtangs”, par godu ģimenes dēlam. Zāli izīrē kāzām, profesionālajiem svētkiem, ko svin darbvietu kolektīvi, arī bērēm.
“Vasarā, līdzko kļūs siltāks, šinī vietā pastāvīgi darbosies kafejnīca. Ārā būs galdiņi,” saka saimniece. Bet par godu meitai Luašvili ģimenei Balvos ir otra kafejnīca, kas saucas meitenes vārdā – “Aurika”.
“Piedāvājam apmeklētājiem internacionālas virtuves ēdienus. Arī Gruzijai raksturīgos,” saka saimniece.
