Rīga, 13.maijs, LETA. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien attaisnoja par dienesta pilnvaru pārkāpšanu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem apsūdzēto bijušo tiesu izpildītāju Ingu Čepjolkinu.
Valsts apsūdzība Čepjolkinai pieprasīja piespriest divarpus gadu cietumsodu un naudassodu 30 minimālo mēnešalgu jeb 4800 latu apmērā, tomēr tiesa Čepjolkinu pilnībā attaisnoja un atcēla visus viņai piemērotos drošības līdzekļus. LETA jau ziņoja, ka Čepjolkinas advokāte Indra Dogādova bija lūgusi tiesai savu aizstāvamo attaisnot, jo, viņasprāt, bijušās tiesu izpildītājas rīcībā neesot saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Kā uzsvēra advokāte, viņai nav izprotams, kādēļ šī lieta vispār tika risināta krimināltiesiskā kārtībā. Klausītājiem, kuri ir apmeklējuši Čepjolkinas krimināllietas tiesas sēdes, tās ir bijušas kā labs seminārs civiltiesībās, aģentūrai LETA iepriekš norādīja Dogādova.
Advokāte šodien pēc saīsinātā tiesas sprieduma nolasīšanas žurnālistiem norādīja, ka ar to ir apmierināta. Viņa atzina, ka šādu spriedumu bija gaidījusi, jo viņai jau iepriekš esot bijis skaidrs, ka Čepjolkinai uzrādītā apsūdzība nav pamatota. No saīsinātā sprieduma tiesas motivācija Dogādovai patlaban nav zināma, tomēr advokāte sliecas domāt, ka viņa to nepārsūdzēs, taču par šo soli galīgo lēmumu pieņemt vēl esot pāragri – “jāsagaida pilna sprieduma teksts”, sacīja aizstāve.
Prokurore Evija Daugule bija pārsteigta par Čepjolkinu attaisnojošo spriedumu, taču sīkākus komentārus par to viņa solīja sniegt pēc iepazīšanās ar pilnu sprieduma tekstu, kas tiesā būs pieejams 27.maijā. Pēc tam desmit dienu laikā spriedumu būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā.
Attaisnotā Čepjolkina pēc sprieduma pasludināšanas tiesas zāli steidzīgi pameta, norādīdama, lai ar jautājumiem vēršas pie viņas advokātes.
Aizstāve savukārt uzskata, ka šis tiesas spriedums nākotnē varētu būt par pamatu arī citu institūciju pieņemamajiem lēmumiem saistībā ar Čepjolkinu. Taču, lai varētu sākt domāt par Čepjolkinas atjaunošanu tiesu izpildītājas amatā, ir nepieciešams sagaidīt, kad attaisnojošais spriedums stāsies spēkā.
LETA jau ziņoja, ka tiesas debatēs prokuratūra nolēma vienu no Čepjolkinai uzrādītās apsūdzības pantiem grozīt no smagāka uz vieglāku, kā dēļ beigās valsts apsūdzība viņu lūdza atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanā pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta 2.daļas, KL 318.panta 2.daļas un KL 327.panta 2.daļas, kurā minētās darbības iepriekš prokuratūra bija kvalificējusi pēc KL 180.panta 1.daļas.
KL 317.panta 2.daļa ir par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā. KL 318.panta 2.daļa ir par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā, bet KL 327.panta 2.daļa ir par dienesta viltojumu, ja tas izdarīts atkārtoti vai mantkārīgā nolūkā.
327.panta 2.daļas vietā iepriekš Čepjolkinai tika inkriminēti noziedzīgi nodarījumi pēc KL 180.panta 1.daļas par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā.
Apsūdzība Čepjolkinai vienā no trīs epizodēm tika celta par negodīgu rīcību kādas 2005.gadā janvārī rīkotas izsoles laikā, kad uzņēmumam “Rail Oil LLC” par 150 368 latiem tikušas pārdotas Agrim Latišam piederošas AS “Skonto nafta” kapitāla daļas. Šajā epizodē Latišs tika atzīts par cietušo, un viņu aizstāvēja advokāts Guntars Antoms.
Otrā lietas epizodē cietušā statuss tika piemērots uzņēmumam “Baltic Holding Company” (BHC). Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Binders norādīja, ka Čepjolkina, praktizējot par tiesu izpildītāju Rīgas apgabaltiesas teritorijā, viņaprāt, apzināti kavējusi kāda BHC projekta realizēšanu, pieņemot lēmumu par Kurzemes apgabaltiesas teritorijai piekritīga uzņēmuma vairāk nekā divu miljonu latu vērta pamatkapitāla apgrūtināšanu. Tostarp BHC lūdza krimināllietas iztiesāšanas gaitā piedzīt no Čepjolkinas 81 000 latu saistībā ar uzņēmumam radītajiem zaudējumiem. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa spriedumā norādīja, ka BHC ar prasību pret Čepjolkinu vēl var vērsties arī civiltiesiskā kārtībā.
Trešajā krimināllietas epizodē Čepjolkinai tika inkriminēti noziegumi, kas saistīti ar, iespējams, negodīgu hipotēkas nostiprināšanu uz kāda nekustamā īpašuma Imantā par labu ASV kompānijai “Cardell Invest LLC”. Šajā epizodē par cietušo tika atzīts Andris Štāls, kurš uzskata, ka Čepjolkina rīkojusies par labu firmai, veicot, viņaprāt, nepareizu piedziņas līdzekļu sadali. Tomēr Štāls tiesā neuzturēja prasību par mantiskās kompensācijas piedziņu no Čepjolkinas.
Prokurore Daugule aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka ar parādu piedzīšanu saistītās darbības veicot likumiskā ceļā, visticamāk, ieguvēji būtu bijuši praktiski visi šajā krimināllietā iesaistītie un situācija nebūtu izveidojusies tik sarežģīta.
LETA jau ziņoja, ka 2005.gada novembrī bijusī tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL), pamatojoties uz aizdomām par Čepjolkinas pretlikumīgo rīcību, atstādināja viņu no zvērinātas tiesu izpildītājas amata līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas spriedums šajā krimināllietā.
