Rīga, 22.maijs, LETA. Tā dēvētajā digitālās televīzijas pamata krimināllietā Rīgas apgabaltiesas tiesnese Žanete Vēvere varēja turpināt lietas izskatīšanu, uzskata Ģenerālprokuratūra.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskajā departamentā, prokurora Edvīna Piliksera tiesas sēdē izteiktais viedoklis, ka nav iemesla noraidīt Vēveri, bija balstīts uz Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 27.aprīlī pieņemto un publicēto tēzi: “Ja tiesnesis lēmis par drošības līdzekļa piemērošanu laikā, kad bija spēkā Latvijas Kriminālprocesa kodekss, uz viņu nevar attiecināt Kriminālprocesa likuma aizliegumu, kas paredzēts Kriminālprocesa likuma 52.panta ceturtās daļas 1.punktā”.
Tāpat AT senatori bija lēmuši 2008.gada 13.maijā, aģentūrai LETA skaidroja prokuratūras Preses centrā.
Vēvere digitālās televīzijas krimināllietā bija piedalījusies 2005.gada 18.februārī, kad viņa Rīgas apgabaltiesas trīs tiesnešu kolēģijas sastāvā izskatīja advokāta Jāņa Rozenberga sūdzību par kratīšanas piemērošanu “Kempmayer Media Limited” (KML) meitasfirmai “Kempmayer Media Latvia” (“Kempmayer”). Tādējādi tiesnese Vēvere šajā krimināllietā bija piedalījusies laikā, kad bija spēkā Latvijas Kriminālprocesa kodekss un nebija spēkā Kriminālprocesa likums, uzskata prokuratūra, norādot, ka Kriminālprocesa likums stājās spēkā tikai 2005.gada 1.oktobrī.
Saskaņā ar iepriekš norādītajiem AT Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumiem uz tiesnesi Vēveri nebija attiecināms aizliegums piedalīties krimināllietas izskatīšanā, taču Vēveres vadībā pieņemtajā 19.maija lēmumā, ar kuru aizstāvju pieteiktais noraidījums pie šādiem apstākļiem tika atzīts par pamatotu, jautājums no šāda aspekta nav apsvērts, uzskata prokuratūra.
Līdz ar to Vēvere, pie šādiem apstākļiem viņai pieteikto noraidījumu pieņemot, iespējams, ir pieļāvusi rupju nolaidību, pieļauj prokuratūra.
Šajā saistībā šodien Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Ēriks Zvejnieks ir nosūtījis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Dainai Treijai iesniegumu ar lūgumu apsvērt iespēju ierosināt disciplinārlietu saistībā ar iespējamu tiesneses Vēveres lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Daina Treija pagaidām prokuratūras iesniegumu nav saņēmusi, aģentūrai LETA sacīja tiesas preses sekretāre Evita Naglinska. Tomēr Treija jau pēc Vēveres lēmuma par atteikšanos izskatīt lietu vēlējusies iepazīties ar tiesneses motivāciju.
Lai paustu savu viedokli, Treija vēlas iepazīties arī ar AT Senāta lēmumu un vērtēt to kopsakarā ar Vēveres paskaidrojumiem un likumu. Savu viedokli Treija varētu paust pirmdien, 26.maijā, pieļāva Naglinska.
Prokuratūra uzskata, ka “ievērību pelna arī tāds apstāklis, ka Rīgas apgabaltiesas tiesas kolēģijas ar tiesneses Vēveres piedalīšanos 2005.gada 18.februāra lēmuma noraksts sūdzības iesniedzējam advokātam Rozenbergam bija nosūtīts 2005.gada 3.martā. Tas nozīmē, ka advokātam, ja viņš uzskatīja, ka šāda apstākļa dēļ tiesnese Vēvere nedrīkst piedalīties lietas izskatīšanā, par to bija zināms kopš iztiesāšanas pirmās dienas – 2007.gada 26. novembra.”
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesā patlaban tiek pētīts, kādi Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesneši iepriekš piedalījušies tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietā jebkurā no tās stadijām, lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos kā 19.maijā, kad noraidījumu saistībā ar līdzdalību šajā lietā iesniegtās sūdzības izskatīšanā pieņēma Vēvere.
Tiesnesis šajā krimināllietā varētu tikt izvēlēts aptuveni nedēļas laikā, aģentūrai LETA iepriekš prognozēja Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska.
LETA jau informēja, ka noraidījumu Vēverei digitālās televīzijas lietā 19.maijā pieteica bijušā “Kempmayer” valdes locekļa Jāņa Svārpstona advokāts Rozenbergs un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) bijušā valdes priekšsēdētāja Māra Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Advokāti pauda aizdomas par to, ka tiesnese varētu būt nonākusi interešu konfliktā, jo viņa 2005.gada 18.februārī bijusi apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas sastāvā, kad tikusi skatīta sūdzība par digitālās televīzijas kriminālprocesā veikto “Kempmayer” kratīšanas likumību.
Vēvere viņai izteikto noraidījumu pieņēma.
Viņa atzina, ka, izskatot digitālās televīzijas krimināllietu ar tiesas sastāva priekšsēdētāju Vēveri, tiktu pārkāpts likums, kas noteic, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš iepriekš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā. Tāpat tiesa atzina, ka tādējādi tiktu pārkāptas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu.
Pēc tiesas lēmuma nolasīšanas vairākums apsūdzēto un viņu aizstāvju izskatījās gandarīti, taču prokurors Edvīns Piliksers atzina, ka Rīgas apgabaltiesas darba organizācija ir vērtējama kritiski. Viņš uzskata, ka tiesas vadībai vajadzēja pārbaudīt, kādu lietu skatīšanā Vēvere ir piedalījusies iepriekš, lai nerastos tāda situācija, kāda tā ir izveidojusies patlaban.
Prokurors uzskata, pašreizējais lietu sadales mehānisms tiesā nav pilnīgs. Tāpat viņš atzīst, ka pēdējais pusgads, kas pavadīts, skatot digitālās televīzijas lietu tiesā, ir veltīgi izšķiests laiks, jo pēc vairākiem mēnešiem lieta būs jāsāk skatīt no jauna pie kāda cita tiesneša.
Advokāts Rozenbergs, kurš bija viens no noraidījuma pieteicējiem, pēc lēmuma nolasīšanas aģentūrai LETA atzina, ka pozitīvi jāvērtē tas, ka šāds Kriminālprocesa likuma normu pārkāpums tika pamanīts samērā laicīgi, līdz ar to laicīgi tas tika arī novērsts. Pretējā gadījumā varētu izveidoties arī situācija, kad šādu nepilnību pamanītu tikai pēc sprieduma pasludināšanas, un pēc tam viss būtu izvērties daudz sarežģītāk.
Tomēr Rozenbergs pieļauj, ka Vēvere pati, visticamāk, varētu arī neatcerēties, ka ir bijusi tiesas sastāvā, kas pirms vairāk nekā trim gadiem skatījis sūdzību par minēto kratīšanu uzņēmumā “Kempmayer”.
Patlaban lietas izskatīšana ir atlikta uz nenoteiktu laiku.
