Nemitīgi notiek lielākas vai mazākas izmaiņas iestāžu un uzņēmumu struktūrās.
Nemitīgi notiek lielākas vai mazākas izmaiņas iestāžu un uzņēmumu struktūrās. Tās tiek gan dalītas, gan apvienotas. Ievērojamas izmaiņas skārušas arī Valsts zemes dienestu, kura galvenais uzdevums bija zemes reformas īstenošana.
“Zeme ir gandrīz sadalīta, tāpēc cilvēkiem rodas jautājums, ko šobrīd dara un turpmāk darīs Valsts zemes dienests. Mēģināšu atbildēt,” saka līdzšinējā Valsts zemes dienesta Gulbenes filiāles vadītāja, tagad Vidzemes reģionālās nodaļas Kadastra pārvaldes vadītāja vietniece Aina Buka.
Skrūvīte lielā mehānismā
Valsts zemes dienestā jau kopš 1999.gada septembra turpinās reorganizācija, tāpēc minētajā struktūrā ir izmaiņas gan Rīgā, gan rajonos. Sākotnēji likvidēja rajonu nodaļas, un to vietā izveidotas reģionālās filiāles. Izveidoja arī astoņas reģionālās nodaļas. Gulbene kopā ar Alūksni, Valku, Valmieru, Limbažiem un Cēsīm kļuva par Vidzemes reģionālo nodaļu, kas ir lielākā pārējo vidū. Reģiona centrs ir Valmiera līdzīgi kā daudzām citām Gulbenes rajona iestādēm un uzņēmumiem. Šā gada janvārī sākās reorganizācijas otrais posms. Uz likvidēto filiāļu bāzes izveidojot jaunas reģionālās struktūras, rajonos atstājot tikai darbu izpildītājus, reģionālajā centrā koncentrējot vadību, uzskaiti un plānošanu.
Uzlabos klientu apkalpošanu
A.Buka ir pārliecināta, ka reorganizācija uzlabos klientu apkalpošanu rajonos, jo spēku koncentrēšana, specializācija un klientu apkalpošanas uzlabošana ir galvenie reģionālās nodaļas uzdevumi. “Visi seši rajoni strādājam kopā, bet reizē arī katrā rajonā atsevišķi. Te vairs nav nepieciešama sava lietvedība un grāmatvedība, bet pasūtījumu pieņemšana un izpilde, kā arī īpašumu formēšana notiek rajonos. Pasūtījumus veic tie paši mērnieki un vērtētāji, kas to darīja līdz reorganizācijai. Arī kadastra daļas speciālisti formē zemes īpašumu, kārto zemes uzskaiti un veido nodokļu maksātāju sarakstus,” stāsta A.Buka.
Mainījies zemes ierīkotāju sastāvs
Reorganizācijas rezultātā kadastra daļa tagad pārtapusi par kadastra biroju, kurā ietilpst arī vietējās pašvaldībās strādājošie zemes ierīkotāji. A.Buka stāsta, ka nedaudz ir mainījies zemes ierīkotāju sastāvs. Piemēram, Stradu pagasta zemes ierīkotāja Ruta Mazūre devusies pelnītā atpūtā, bet Līgo pagasta zemes ierīkotājs Uldis Doņuks kļuvis par Līgo pagasta padomes priekšsēdētāju, tāpēc šo speciālistu darba pienākumi sadalīti pārējo zemes ierīkotāju starpā. Lejasciema pagasts ir vienīgais, kur zemes ierīkotājs strādā vienā pagastā. Citur šis speciālists apkalpo divus un trīs pagastus. “Zemes lietotājiem un īpašniekiem par to nevajag uztraukties, jo katrā pagastā zemes ierīkotājam ir noteikts pieņemšanas laiks. Jāņem vērā, ka zemes reforma tuvojas nobeigumam un samazinās darba apjoms. Proporcionāli tam samazinās arī valsts finansējums zemes ierīkotāju darba samaksai,” skaidro A.Buka.
Strīdus izskata piektdienās
Izveidotā kadastra biroja vadītāja ir līdzšinējā kadastra daļas vadītāja Līvija Safronova, kas līdzīgi kā līdz šim pieņem apmeklētājus un vada Gulbenes rajona nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas, uzskaites un reģistrēšanas darbu. L.Safronova apstiprināta arī par atbildīgo amatpersonu Gulbenē.
“Ja tomēr ir palicis kāds līdz galam neatrisināts strīds par zemi, tā novēršanai rajonā izveidota zemes strīdu komisija. Tās vadība ir uzticēta man. Strīdus jautājumus izskatām katru piektdienu. Pārējās dienās strādāju Valmierā,” stāsta A.Buka.
Nav atsevišķa mērniecības biroja
Līdz šim mērnieku un vērtētāju darbu Gulbenes rajonā vadīja Nekustamā īpašuma formēšanas biroja vadītājs Noldis Ieleja. Tagad viņš ir reģionālās nodaļas Mērniecības un topogrāfijas daļas vadītājs un atbild par mērniecības darbu Vidzemes reģionā. N.Ieleja uzklausa apmeklētājus arī Gulbenē. Atsevišķa Mērniecības biroja, kā tas bija līdz šim, Gulbenē vairs nav. Ja steidzami izpildāms kāds pasūtījums, tad talkā aicināms mērnieks no jebkura rajona. Arī nekustamā īpašuma vērtētāju darbā vairs nepastāv rajonu robežas. “Arī pasūtījumu skaits pakāpeniski samazinās, tāpēc konsultante Antoņina Krēmere ikvienu pasūtījumu izpilda noteiktajā laikā,” saka A.Buka.
Nav jābrauc uz Valmieru
A.Buka mierina Gulbenes rajona iedzīvotājus, sakot, ka īpašuma lietu kārtošanai ne vienmēr ir jābrauc uz Valmieru, jo Gulbenē tāpat kā līdz šim ir kase, kur iespējams kārtot dažādus maksājumus. Tikai gadījumos, ja ir vēlēšanās vai radušās pretenzijas, var braukt uz valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālo nodaļu, kas atrodas Valmierā, Rīgas ielā 47. “Klientu ērtībām ir radīta iespēja pasūtīt mērniecības un īpašuma vērtēšanas darbus Gulbenē, kaut arī īpašums formējams citā Vidzemes reģiona rajonā. Arī samaksāt par šo darbu veikšanu iespējams Gulbenē,” skaidro A.Buka.
Reorganizācija pazīst bezdarbu
Zināma patiesība, ka, reorganizējoties kādai iestādei vai uzņēmumam, daudzi darbinieki zaudē darbu. Arī zemes dienestam tas nav gājis secen. Daži darbinieki devušies pensijā, dažiem nācies pārkvalificēties. “Mums bija izveidojies labs un draudzīgs kolektīvs, tāpēc paldies visiem tiem cilvēkiem, kas bija kopā visus šos gadus. Paldies tiem, kas jau projām un kas vēl aizies, jo zemes reformas nobeigumā samazinās finansējums un pasūtījumi. Viens no iemesliem reģiona veidošanai bija nepieciešamība koncentrēt finansiālos līdzekļus vienuviet, lai īstenotu būtiskākos projektus Vidzemes reģionā, jo katrs rajons atsevišķi nespēj veikt materiālietilpīgus un darbietilpīgus projektus,” saka A.Buka.
Sertifikātu derīguma laiku nepagarinās
Vēl ir ievērojama daļa zemes lietotāju, kas nav nokārtojuši zemes īpašumtiesības, tāpēc viņiem, lai zemi izpirktu par sertifikātiem, ir atlicis maz laika, jo valdība ir skaidri deklarējusi, ka sertifikātu derīguma termiņu nepagarinās, bet 2001.gads ir pēdējais, kad varēs izmantot sertifikātus. “Visiem vēlos ieteikt – izmantojiet šo vienreizējo izdevību un iegādājieties zemi par sertifikātiem, jo otrreiz šādas izdevības nebūs. Zemes cena aug visā pasaulē, un drīz tas notiks arī Latvijā. Zeme lielāka nekļūs, bet ēdēju skaits gan palielināsies,” atgādina A.Buka.
Radīsies lielāki izdevumi
Zemes lietotājiem, kas zemi īpašumā neiegūs par sertifikātiem, jau 2002.gadā radīsies lielāki izdevumi, jo tiks pieņemti jauni likumi, kuri noteiks, ka līdzšinējie zemes lietotāji kļūst par nomniekiem. Viņiem būs jānomā zeme no īpašnieka, kas šajā gadījumā jau būs valsts. Pieļaujams, ka jau nākamgad šiem zemes lietotājiem vajadzēs kārtot divus maksājumus: nekustamā īpašuma nodokli par zemi pašvaldībai un zemes nomas maksu tās īpašniekam – valstij. A.Buka domā, ka nomas maksa varētu būt pieci procenti no zemes kadastrālās vērtības, kas nebūs maza.
Nekavēties, bet rīkoties
“Visiem zemes lietotājiem iesaku nekavējoties doties uz Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas klientu apkalpošanas centru savā rajonā un pasūtīt visus tos darbus, kas jāveic, lai jūs vēl šogad kļūtu par likumīgiem zemes īpašniekiem,” atgādina A.Buka.
Viņa brīdina, ka, atliekot pasūtījumu veikšanu uz gada beigām, zemes dienests visus izpildīt nespēs, kā arī nevarēs uzņemties atbildību par to, ka zemes lietotājs nav paspējis kļūt par īpašnieku.
Zemes dienestu nelikvidēs
Jau šogad zemes reforma tuvojas nobeigumam, bet tas nenozīmē, ka zemes dienestu likvidēs. To atkal sagaida jauna reorganizācija, jo dienests atbildēs par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu, nodokļu maksātāju sarakstu sastādīšanu, koriģēšanu un nodošanu pašvaldībām nodokļu iekasēšanai. Zemes dienesta atbildībā būs arī zemes fonda izmantošanas pārraudzība. Tam vajadzēs atbildēt arī par ģeodēzisko uzmērīšanas tīklu ierīkošanu un uzturēšanu.
“Ievērojams darbs zemes dienestu sagaida arī kartogrāfijā, jo valstij vajadzīgas kartes gan civilām, gan militārām vajadzībām. Veiksim arī individuālos fizisko un juridisko personu pasūtījumus. Domāju, ka turpmākajos gados vajadzēs strādāt pie valsts īpašumu uzmērīšanas, lai tos reģistrētu zemesgrāmatā. Darba apjoms varētu palielināties, ja valstī attīstīsies zemes tirgus,” domā A.Buka.
Privāto mērniecību nozīme
A.Buka gandarīti atzīst, ka šodien pasūtītāji uzticas zemes dienesta speciālistiem, nevis dažādām privātām firmām, tomēr uzskata, ka konkurence ir vajadzīga.
“Esam pārliecinājušies, ka klientus biedē dažādu privāto firmu piemērs, tām bankrotējot vai zaudējot licenci. Arī mēs dažkārt varam kļūdīties, bet kļūdas labojam, par to neprasot samaksu. Visu cenšamies paveikt ātri un kvalitatīvi. Klientiem, kas izvēlas privātfirmu pakalpojumus, iesaku vienmēr paprasīt licenci,” saka A.Buka.
Veiksmīga sadarbība ar pašvaldībām
Zemes dienestam ir laba sadarbība ar pašvaldībām, jo katrā no tām strādāja dienesta darbinieks, kam algu maksāja valsts. Diemžēl valsts līdzekļus ir samazinājusi, tāpēc no 1.maija zemes dienesta speciālistiem atkal mainījās darba samaksas noteikumi. Atkarībā no darba apjoma noteikta valsts pamatalga.
