Rīga, 2.jūn., LETA. Vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņu valstīs ir vērojama ekonomiskā recesija, savukārt kopējais patērētāju pārliecības indekss šā gada maijā ir nokritis līdz vairāku gadu zemākajam līmenim. To šodien vēsta laikraksts “Diena”, atsaucoties uz “Nielsen Global Consumer Confidence Index” pētījumu.
Viskrasāk pasaulē patērētāju noskaņojums ir pasliktinājies trijās valstīs – ASV, Jaunzēlandē un arī Latvijā.
“Nielsen Global Consumer Confidence Index” tiek veidots regulāri un mēra patērētāju noskaņojuma un naudas tērēšanas paradumu pārmaiņas 51 valstī. Kā liecina jaunākie dati, patērētāju pārliecības indekss kopumā pasaulē ir samazinājies līdz 88 punktiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo triju gadu laikā.
“Pēdējie seši mēneši globālajā ekonomikā bijuši visvētrainākie desmit gadu laikā. Kad ASV aptuveni pirms gada nošķaudījās, pārējā pasaule ātri saaukstējās. Nevienai valstij un nevienam reģionam neizdevās izvairīties no domino efekta, ko izraisīja kredītu krīze ASV,” norādījis pētnieks Deivids Parma.
Patērētāju noskaņojuma uzlabojums pēdējo sešu mēnešu laikā ir noticis tikai dažās valstīs. Vislielākais pircēju optimisma līmeņa pieaugums ir Taivānā, kur iedzīvotāju skatu uz dzīvi ietekmēja nesenās vēlēšanas un cerība, ka jauna valdība ir spējīga uzlabot ekonomisko situāciju valstī, pieļauj Parma.
Nedaudz optimisms ir pieaudzis arī Nīderlandē, Krievijā, Polijā, Čehijā, Brazīlijā un Beļģijā. Patērētāju optimisma topa virsotnē ir Norvēģija, Indija, Indonēzija un Dānija. Portugālē, Korejā un Japānā saskaņā ar pētījumu dzīvo vispesimistiskākie patērētāji.
Komentējot, kāpēc Japāna šajā reitingā ieņem vienu no pēdējām vietām, Parma skaidro, ka šajā Āzijas valstī vērojama strauja iedzīvotāju novecošanās, kas nozīmē masveida pensiju krīzes tuvošanos, un cilvēki netic, ka valdība šīs problēmas spēs atrisināt.
Vislielāko patērētāju optimisma kritumu piedzīvojusi ASV, Jaunzēlande un Latvija. Parma Latvijas patērētāju drūmo noskaņojumu skaidro ar augsto inflāciju un pieaugošām energoresursu cenām.
Kopumā saskaņā ar pētījumu trīspiektdaļas (56%) pasaules iedzīvotāju uzskata, ka dzīvo ekonomiskās recesijas apstākļos. Austrumeiropā un Āzijā šāda patērētāju pārliecība ir saistīta ar nesenās straujās ekonomiskās izaugsmes sekām, augsto inflāciju, pieaugošo bezdarbu un stagflāciju (neskatoties uz ekonomiskās attīstības tempu kritumu, saglabājas augsta inflācija), kas vērojama pirmoreiz pēdējo desmit gadu laikā.
Latvijas ekonomisti, kā arī Latvijas Bankas vadība vairākkārt uzsvēruši: kaut gan patērētājiem bija jākļūst racionālākiem, pārlieku liels sabiedrības pesimisms vēl vairāk palielina ekonomiskās krīzes risku, norāda “Diena”.
