Šīs bija vienas no skumjākajām atvadām mana mūža pēdējos piecos gados. Varbūt tāpēc, ka, augdama kopā ar mazbērniem Kiprā, tuvu cilvēku aiziešanu viņsaulē pārdzīvoju attālināti; varbūt tāpēc, ka, pieradusi ikdienā būt, bērnu samīļota un aplaimota, sapratu – kādu laiku man tā visa ļoti pietrūks, šoreiz, iespējams, ilgāk nekā parasti. Tiesa, lidostas man vienmēr ir asociējušās ar skumjām un asarām, arī pati ne reizi vien esmu slaucījusi slapjos vaigus, tikai šoreiz atvadu mirklis saviļņoja krietni vairāk, un asarām apsārtušo seju nespēja noslēpt pat Pafosas lidostā obligātā sejas maska.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
