Divas no lielajām un ilgdzīvojušajām partijām – “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – šīs Saeimas laikā valdības koalīcijā nebija un tām iespēju īstenot savus solījumus nebija. Latvijas politikā ir tradīcija opozīcijas priekšlikumus pamatā ignorēt.
Taču abas startē atkal, līdz ar to vērts zināt, ar ko tās pēdējos četros gados izcēlušās.
Saskaņas gadījumā lakmusa papīrs vienmēr ir attieksme pret Krieviju, taču ir vērts atcerēties tās balsojumus arī citos svarīgos šī parlamenta sasaukuma jautājumos – Covid-19 izplatības ierobežošanā un par Civilās savienības likumu. Nepārejoša šīs partijas kaite ir ievēlēt deputātus, kuri tribīnē gandrīz nekad nekāpj, bet naudu par darbu saņem. Vairākums no lielākajiem Saeimas klusētājiem ir no Saskaņas.
ZZS uz šīm vēlēšanām ir izšķīdusi, daļai apvienības startējot “Apvienotajā sarakstā”, bet atlikušajiem apvienojoties ar faktiski mirušo LSDSP un par premjera kandidātu izvirzot no cietuma veselības stāvokļa dēļ izlaisto Aivaru Lembergu, kurš pats nekandidē.
Jau piemirsies, ka Kam pieder valsts (plašāk pazīstama kā Kaimiņa – Gobzema partija, kas pēc tam daudzreiz mainīja nosaukumus) pēc iepriekšējām vēlēšanām bija otrā lielākā Saeimas frakcija. Tā sašķēlās īsi pēc vēlēšanām un šobrīd 13 tās biedri ir atraduši vietu citās partijās. Taču KPV LV pat diezgan ilgi bija valdībā, ir vērts atcerēties, ko tā solīja – un ko izdarīja, ja nu kādam ienāk prātā par līdzīgiem solītājiem balsot arī šoreiz.
- Sanita Jemberga (“Re:Baltica”)
